piektdiena, 2012. gada 10. augusts

Izstāde "Muzejs izvēlas. Glezniecība. 1958. - 1988." LNMM galvenajā ēkā (06.07.2012 - 09.09.2012)

        Kad starp visiem vasaras piedzīvojumiem uz mirkli piestāju mājās, e-pastā mani sagaidīja ziņa par LNMM Muzeja vēstnešu kārtējo tikšanos, tāpēc devos uz muzeju. Tā kā ierados laicīgi, izmantoju lielisko iespēju aplūkot gleznu izstādi Baltajā zālē. Līdz 9. septembrim aplūkojamā izstāde "Muzejs izvēlas. Glezniecība. 1958. - 1988." izrādījās ļoti interesanta un daudzveidīga. Izstādē var redzēt darbus no muzeja apjomīgā gleznu krājuma, kas sniedz ieskatu latviešu glezniecībā trīsdesmit gadu garumā.
         "Izstādē nav eksponēts neviens t.s. „līguma darbs” – valsts pasūtījuma darbi, kuru izvēli noteica Kultūras ministrija, un kas tika radīti, sekojot konkrētam tematikas pieteikumam. Izstāde ir liecība mākslinieku brīvai radošai domai un meklējumiem katram savas tēlainības virzienā." /Māra Lāce/
        Man bija liels prieks klātienē redzēt darbus par kuriem iepriekš tikai lasīts vai dzirdēts, kuri redzēti tikai reprodukcijās vai ar kuru autoriem lasītas intervijas. Viena lieta ir skatīties uz gleznu, kuras reprodukcija nodrukāta žurnālā, bet pavisam cita - darbu redzēt dzīvē. Tās ir divas nesalīdzināmas lietas. Darbi, kas reprodukcijās liekas pavisam parasti, dzīvē var sagādāt pamatīgu pārsteigumu. Piemēram, skatoties Borisa Bērziņa reprodukcijas, agrāk prātoju - jā, savs rokraksts, neparasts stils un tā tālāk, bet kas gan tur tik ļoti īpašs? Taču kad klātienē var redzēt niansētos toņus viņa darbos un sajust darbā uzburto noskaņu, domas pagriežas uz pilnīgi pretējo pusi, un kļūst skaidrs, kāpēc Borisa Bērziņa vārds tik spilgti ierakstīts Latvijas mākslas vēsturē. Tieši tāpēc ir jānāk uz muzeju aplūkot izstādi, jo gleznas klātienē dod pavisam citu efektu nekā reprodukcijās. Un es varu garantēt, ka iespaids klātienē ir simtreiz labāks! Vai gan reprodukcijās ir iespējams sajust darbu faktūru, materiālus, smaržu, pilnībā izbaudīt noskaņu? Nē, tas ir iespējams tikai stāvot pretī īstai gleznai!
Boriss Bērziņš - "Mākslinieks un modelis", 1988

Boriss Bērziņš - "Klusā daba ar zelta rāmi", 1968

Lidija Auza - "Tautas dziesma", 1968

Miervaldis Polis - "Sapņojums", 1982

Jānis Pauļuks - "Tīrelis", 1978

Imants Lancmanis - "Rīga. Suvorova iela", 1971

Imants Lancmanis - "Klusā daba", 1969

Vilis Ozols - "Klusā daba ar sēnēm", 1970

Maija Nora Tabaka - "Pašportrets", 1981

Maija Nora Tabaka - "Aleksis", 1973

Līga Purmale - "Ganībās", 1980

Līga Purmale - "Dubultportrets", 1973

Rūsiņš Rozīte - "Matemātiķa klusā daba", 1968

Imants Vecozols - "Logs pavasara pusē", 1971

Džemma Skulme - "Marta ar masku", 1974

Edgars Iltners - "Kartupeļu lauks", 1974

Biruta Baumane - "Klauns un akrobāte", 1981

Bruno Vasiļevskis - "Ainava", 1973

Ojārs Ābols - "Antīks motīvs", 1975


Līvija Endzelīna - "Sula", 1968

 Līvija Endzelīna - "Pulksteņi", 1979

Rūdolfs Pinnis - "Veltījums klusajai dabai", 1973

Ērika Gulbe - "Ceļš uz jūru. Rudens migla", 1974

Leonīds Mauriņš - "Kādas dzīves stāsts", 1974

        Visbrīnišķīgākais šajā izstādē ir fakts, ka tajā apkopoti dažādu mākslinieku darbi ar tik atšķirīgiem rokrakstiem, ka katrs izstādes apmeklētājs noteikti atradīs savai acij un vizuālajai uztverei patīkamus darbus. Lielākā daļa autoru komentārus neprasa. Latvijā tie ir mākslinieki ar lielo burtu. Tāpēc - uz priekšu! Muzejs un izstāde noteikti jūs jau gaida!






Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru