Līdz 23. septembrim iesaku apmeklēt izstāžu zāli "Arsenāls", lai iepazītu Visvalža Ziediņa neparasto un daudzveidīgo daiļradi. Ja vien es nebūtu izlasījusi izstādes ievadtekstu un nezinātu, ka Visvaldis Ziediņš darbojies Latvijā, tad noteikti padomātu, ka šie darbi radīti kaut kur citur pasaulē ārpus Padomju savienības. Kāpēc? Jo darbos manāmas dažādas ietekmes no pasaules māksliniekiem un mākslas strāvojumiem, kas nez kādā apbrīnojamā veidā nonākušas līdz Padomju Latvijā esošajam Visvaldim Ziediņam. No kādiem māksliniekiem? Nu tas jums jāiet un jāmeklē pašiem!
"Vārds "kustība" ir viens no
svarīgākajiem mākslinieka Visvalža Ziediņa lietotajiem mākslas
terminiem. Autora izpratnē tas ietver ne tik daudz mākslas stilistikas
iezīmēs nolasāmās formālās tendences, cik dziļākus uzdevumus, kurus viņš
saista ar cilvēku domāšanas un fiziskās pasaules izziņu un šī procesa
pašsaprotamo saistījumu ar garīgo izaugsmi. Ziediņaprāt, mākslinieks ir
tas, kas dod cilvēcei modeli, viņš ir audzinātājs – modelētājs. Izstāde sniedz pārskatu Visvalža Ziediņa
radošajiem meklējumiem 20. gadsimta otrajā pusē. Pamatojoties uz
realitātes izpēti, ko Ziediņš saprot kā ķīmisku, mehānisku un bioloģisku
patiesību savijumu, viņš strādā pie konkrētu ideju attīstības mākslā.
Izstādē šie radošie meklējumi dalīti noteiktās tematiskās grupās – "Laika nospiedumi", "Sajūtu entropija", "Atbrīvošanās no realitātes", "Struktūras", "Jauna pasaule", "Civilizācijas teātris" un "Kosmoss".
Katras tematiskās sadaļas fonu iezīmē citu mākslinieku – Ziediņa
laikabiedru līdzīgu meklējumu liecības pasaules mākslā. Izstādes
iekārtojuma principu nosaka mākslinieka apzinātā izolēšanās tieksme no
oficiālās Padomju Latvijas mākslas scēnas, un tas vienlaicīgi dod
iespēju uzlūkot Visvalža Ziediņa darbus pasaules mākslas kontekstā. [...]" /Ieva Kulakova/
Ja man pēc izstādes apmeklējuma kāds pāris vārdos liktu izstādi noraksturot, es nevilcinoties teiktu: "Atkritumu māksla!", domājot to vislabākajā nozīmē, cik nu vien labi ir iespējams domāt par atkritumiem. Lielu daļu izstādes aizņem darbi, kuros izmantoti dažādi savu laiku nokalpojuši priekšmeti, kam vairs pielietojuma īsti nav, taču Ziediņš tos asprātīgā veidā pārvērtis gleznās un dažādās telpiskās instalācijās. Šādi mākslas darbu risinājumi īpaši aktuāli varētu būt mūsdienās, kad saasinājušās vides problēmas, un kļūst populāri materiālus pēc iespējas izmantot otrreiz. Varbūt Ziediņš to paredzēja? Bet gadījumā, ja jūs nesaista atkritumu māksla, nesatraucieties, jo izstādē ir pietiekoši daudz arī tādu darbu, kuriem ar atkritumiem nav ne mazākā sakara!
"Objekts (Metāla tīmeklis)", 1988
Sākotnēji, kad nācās aplūkot vienu autora pašportretu pēc otra, man jau sāka rasties sajūta, ka mākslinieks ir bijis pārmēru egocentriska būtne, bet par laimi, pašportreti pēc pāris darbiem beidzās.
"Kārbiņa: pašportrets", 20. gs. 80. gadi
"Pašportrets", 20. gs. 90. gadu beigas
Ieraugot plakātu, acīs uzreiz iekrita uzrakts "2BBm", sāku domāt - paga, paga, tas man kaut ko atgādina! Imanta Kalniņa grupu taču sauca "2xBBm", bet šeit ir "2BBm". Sakritība? Diez vai... Aplūkojot darba etiķeti, viss tapa skaidrs - tik tiešām tas ir bijis grupas ""2xBBm" plakāts.
"2xBBm" plakāts, 1969 - 1970
Šķiet, ka mākslinieks daudz apgrozījies mūziķu aprindās, jo izstādē aplūkojami vairāki Imanta Kalniņa portreti. Nezinātājiem jāpaskaidro, ka ImKa = Imants Kalniņš.
"Portrets (ImKa)", 1966
Izcili atbilstošs darbs pašreiz valdošajai mazlietiņ skumjajai noskaņai par vasaras aiziešanu un rudens tuvošanos...
Šodien es pacēlu pirmo lapu, kas klusi nokrita uz ceļa. Vai tu zini, ko tas nozīmē? Vasaras beigas. Beigas garajām dienām un mirdzošajām naktīm, beigas dīvainajām dejām zem zilajām debesīm. Ir tā, it kā negaidīti pazustu ceļš dziļā mežā, it kā izbiedēta ceļinieka soļi apstātos pie aizas. Ko nu? Saki taču, saki, ar ko es sevi iepriecināšu, kad putni apklusīs un pēdējā lapa nokritīs zemē?
Šim darbam ne tuvu nav saistības ar pulksteņiem, bet tomēr nezināmu iemeslu dēļ tīri vizuāli tas man atgādina Salvadora Dali kūstošos pulksteņus. Varbūt kādam no jums arī?
"Kompozīcija ar katla vāku", 1987
"Spainis", 1981
"Optiskā portretainava", 1966
"Grupas portrets", 20. gs. 60. gadi
"Kompozīcija ar kokakolas bundžu", 2000
"Brūce", 20. gs. 80. gadi
"Ielas loģika", 1965
"Pumpiņas", 1987
Ieraugot darbus, kuros izmantotas beigtas vardes, peles, ķirzakas, man radās jautājums - vai tikai Kristians Brekte nav smēlies iedvesmu no Visvalža Ziediņa daiļrades? Zināma līdzība manāma...
"Mēģenes", bez datējuma
"Materializētas sajūtas", 20. gs. 80. gadi
Ieraugot kosmiskās tēmas darbus, man prātā iešāvās doma - ja Kurts Vonnegūts būtu bijis mākslinieks nevis rakstnieks, viņš noteikti mākslā būtu izpaudies tieši tā, kā to darīja Visvaldis Ziediņš.
Viss ir cieši saistīts - gan māksla, gan fizika.
Šī ir izstāde, kas parāda, kā parastus priekšmetus pārvērst neparastos mākslas darbos. Ei, vai jūs grasījāties pēc skapī veiktās ģenerāltīrīšanas doties uz miskasti un atbrīvoties no šķietami nevajadzīgām mantām? Pagaidiet! Vispirms aizejiet uz šo izstādi, un, kas zina, varbūt pārnākuši mājās no sakrautās atkritumu čupas jūs izveidosiet savai istabai jaunu interjera objektu! Vai varbūt noskatīsiet kādu jaunu gleznošanas manieri, jo nu nav jau tikai atkritumu otrreizējā pārstrāde vien izstādē aplūkojama, bet arī klasiska glezniecība. Modernā manierē, protams...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru