Līdz 2. septembrim izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā var pagūt aplūkot Aijas Zariņas personālizstādi "Tēvs". Laika nav daudz - pasteidzieties! Es gan iesaku šīs izstādes apmeklējumu apvienot ar Visvalža Ziediņa izstādi "Kustība", kas atrodas stāvu zemāk, citādi būs nepieciešama vēl kāda papildporcija ar mākslu, jo izstāde "Tēvs" nav pārāk plaša.
Lai gan izstādes nelielais apjoms sagādāja mazu vilšanos (es zināju, ka Radošās darbnīcas telpas ir pašauras, bet tomēr gaidīju apjomīgāku izstādi), taču mani ļoti iepriecināja pie katras gleznas izlasāmais autores sniegtais darba idejiskais pamatojums, kas uzreiz gleznai piedeva citu vērtību.
"Tētis. Ģimene. Līdzībās
šodien tā ir Latvija. Šodien savu tēti meklē visa Latvijas Ģimene.
Pašreiz Latvijai atkal ir vajadzīgs kāds, pie kura stiprās rokas var
droši iet. Tāds, kurš nepametīs, tāds, kurš nepievils. Tāds, kura roku
savukārt tur un vada Likteņa tētis. Tāds, kurš zina ceļu. Ir pienācis laiks, kad
Latvija atkal meklē savu identitāti, savas saknes, savu vēsturi, sevi.
Indivīds, pilsonis, latvietis ir apmaldījies pasaules lielajos ceļos un
atkal meklē sevi, savu ģimeni, savas gara mantas." /Aija Zariņa/
"Kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām Aijas Zariņas darbu tēma saistīta ar
sabiedrības dzīvi, viņa aicina veidot sabiedrības ideālo modeli – humānu
savstarpējas sadraudzības kopienu, kas parādās simboliskās figurālās
kompozīcijās. Sabiedrība tiek gleznota kā liela rokās sadevusies ģimene,
kurai roku no debesīm pretī pastiepis Tēvs. Tēva metafora ietver ne
tikai reliģiozo Dieva vadību. Par garīgo Tēvu valstī, Zariņasprāt, jābūt
valsts vadītājam, kuram jāapzinās savas lielās ģimenes – sabiedrības
vajadzības. Kā patieso vērtību krātuvi un pilnvērtīgas valsts attīstības garantu māksliniece redz KULTŪRU." /Elita Ansone/
"Mūsu tēvs ir kultūra", 2012
Sabiedrības vadītājs ir Kultūra.
"Tikai Māksla var veidot jaunu izpratni un jaunu domāšanu. To var saukt arī par jauno ideoloģiju. Mākslai būtu jānodrošina ceļš uz attīstītas sabiedrības veidošanu" (no A. Zariņas 2003. gada videofilmas "Sarunas par mākslu Rīgā").
Tikai Kultūras mantojums (tautasdziesmas, bībele u.t.t.) glabā tautas gara mantas, principus cilvēku sabiedrības pastāvēšanai un tālākai attīstībai.
"Mēs", 2012
Laiks mainās, uz šīs zemes viss izzūd, taču vissvarīgāko - Kultūras mantojumu - cilvēce ir saglabājusi cauri gadu tūkstošiem, jo tas glabā Ideālās pilsētas principus, visu cilvēka un sabiedrības iekšējo resursu attīstības iespējas. Iespējas cilvēkam nonākt principiāli jaunā attīstības līmenī.
"Mūsdienu jautājums Staburagam", 2012
Andreja Pumpura eposā "Lāčplēsis" Staburags ir tā vieta, kurā Baltijas dievi nosaka Latvijas un tās varoņa likteni. Mūsdienu cilvēks to ir aizmirsis. Viņš meklē sabiedrības vadītāju, tās vērtības, uz kurām ir jēga balstīties.
"Nākotnes pilsēta", 2011
Tēvs - sabiedrības vadītājs. Kultūra - sabiedrības tālākajai attīstībai, neizlaiž no sava redzesloka ideālās pilsētas apveidu.
"Antiņš", 2012
Kultūra ir apbruņota ar zināšanām, kuras jāzina, lai nokļūtu pie Princesītes.
"Ģimene", 2011
Sabiedrības vadītājs ir tikai tas, kas redz visus tās locekļus kā savu ģimeni.
"Mans tēvs...", 2012
"Dievs svētī Latviju, mūs dārgo tēviju..."
Lai iepazītos ar to, cik liels formāts šiem darbiem ir īstenībā (un tas ir, ai, cik liels!), ir jādodas uz izstādi. Šī ir īstā izstāde tiem aizņemtajiem mākslas baudītājiem, kam izstāžu apmeklējumam savā saspringtajā ikdienā izdodas atlicināt pavisam mazdrusciņ laika, jo izstāde ir gana neliela. Protams, ka tā tomēr ir plašāka nekā ar fotoattēliem atspoguļots šajā ierakstā - nevar jau visu izstādi šeit izrādīt, citādi vairs nevienam nebūs stimuls pieslieties no sava datorkrēsla/dīvāna/cita sēžamobjekta, lai dotos uz "Arsenālu" mākslu lūkoties! Izstāde ir ar kultūrpolitiskisociālu ievirzi, tāpēc nāksies par izstādē atspoguļotajām tēmām mazlietiņ palauzīt arī savu smadzeņu podu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru