A. Beļcovas saulessargs, 1920. gadi. Ar šo saulessargu māksliniece vērojama daudzās Dienvidfrancijā uzņemtās fotogrāfijās.
Šoreiz mans apraksts varbūt būs ne tik daudz par pašu izstādi, bet vairāk par muzeju kopumā. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā biju pirmo reizi, un izstāde tik organiski saplūda ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju, ka manām šo muzeju nekad neredzējušajām acīm nebija nemaz tik viegli atšķirt, kur beidzas pastāvīgā ekspozīcija un sākas izstāde.
Esmu bijusi daudzos muzejos, bet šis ir viens no mājīgākajiem. Tas gan nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka muzejs iekārtots reālā dzīvoklī, kur abi mākslinieki kādreiz dzīvojuši. Muzejā aplūkojami ne tikai Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas mākslas darbi - skices, gleznas, apgleznoti šķīvji - bet arī sadzīves priekšmeti, kas rada sajūtu, ka mākslinieki vien uz brīdi pametuši dzīvokli un drīz nāks atpakaļ...
Ļoti interesanti bija aplūkot skices un skiču albumus. Manā skatījumā tie bija vieni no jaukākajiem darbiem. Skices ir visa sākums, tāpēc tajās jaušams vieglums un nepiespiestība, tāda pavasara sajūta, kad viss vēl tikai top.
Domājot par Aleksandras Beļcovas daiļradi, pirmā lieta, kas nāk prātā, ir kubisma un konstruktīvisma stila darbi un porcelāna šķīvji, kas, protams, arī aplūkojami muzejā.
"Ložā", 1922
Dekoratīvs šķīvis "Adieu vertu", 1928
Pētot muzeja ekspozīciju uzzināju, ka Aleksandra Beļcova porcelāna apgleznošanā pievērsās arī reliģiskām tēmām.
Mets dekoratīvajam šķīvim "Reliģisks motīvs", 20. gs. 20. gadu otrā puse
Interesanti, ka atšķirībā no Romana Sutas, kurš daudz lietoja latviskos motīvus, Aleksandra Beļcova savos darbos nebaidījās izmantot arī svešzemju tautu motīvus.
Mets dekoratīvajam šķīvim "Nēģeru motīvs I. Fantāzija", 1926
Aleksandra Beļcova daudz pievērsusies tieši portretu gleznošanai.
"Pašportrets", 20. gs. 30. gadu otrā puse
"Pašportrets lakatā", 1927 - 1928. Māksliniece sevi attēlojusi kopā ar draudzeni Austru Ozoliņu - Krauzi, kura viņu pavadīja braucienos uz Dienvidfranciju. Draudzenes šajā laikā bija nešķiramas, un arī pašportretos Aleksandra nereti iekļāva Austras tēlu.
Man nezināmu rakursu Aleksandras Beļcovas daiļradē pavēra viņas gleznas no izstādes "Aleksandra Beļcova un Franču Rivjēra", kurās praktiski nebija ne miņas no kubisma! Gleznas ir daudzveidīgas gan stilistiskajā izpildījumā, gan krāsu gammās. Skatoties uz gleznām, pašai sagribējās aplūkot attēlotās ainavas dzīvē. Nu ko, braucam uz Franciju?
"Vecas pilsētas iela", 20. gs. 20. gadu beigas - 30. gadu sākums
"Vansa", 1929 - 1930. Skats uz pilsētu no St. Jeannet ielas, kur Aleksandra un Austra īrēja nelielu mājiņu 1929. - 1930. g. braucienā, pavērās tieši tādā rakursā kā Beļcovas gleznojumā.
Skatoties uz gleznu nodomāju: "Re, pa ielu pastaigājas divi cilvēki...". Bet tad es izlasīju gleznas nosaukumu un sapratu, cik aplamas bija manas domas attiecībā par cilvēku skaitu...
"Dienvidfrancijas ainava ar ēzelīti", 20. gs. otrā puse
Gluži tāpat kā izstādes gleznas, arī akvareļu gleznojumi pavēra skatu uz pavisam citu Beļcovu, nekā es iepriekš biju domājusi.
"Skvērā" no cikla "Dienvidfrancijā", 1927
"Ieliņa ar pārdevēju" no cikla "Dienvidfrancija", 1927
Pievēršoties Romana Sutas daiļradei, absolūts atklājums man bija fakts, ka mākslinieks nodarbojās ne
tikai ar glezniecību un keramikas trauku apgleznošanu, bet arī
ar scenogrāfijas un teātra izrāžu tērpu skiču radīšanu.
Scenogrāfijas makets Karlo Guci lugas "Princese Turandota" uzvedumam Jelgavas strādnieku teātri, 1926
Kostīma skice Karlo Guci lugai "Princese Turandota", 1926
Dekorāciju mets Igora Stravinska baletam "Pulčinella", 1933
Olgas kostīma skice kinofilmai "Melanholiskais valsis", 1941
Protams, ka muzejā mani sagaidīja ne tikai dažādi jaunatklājumi, bet arī tas, ar ko Romans Suta man asociējas - porcelāna šķīvju apgleznošanai paredzētās skices, kurās plaši lietoti tautiskie motīvi, bet ne tikai.
Mets dekoratīvajam šķīvim "Zemnieku pāris", 20. gs. 20. gadu vidus - otrā puse
Mets dekoratīvajam šķīvim "Bēgļu ģimene", 20. gs. 20. gadu otrā puse
Mets dekoratīvajam šķīvim "Deja", 20. gs. 20. gadu beigas - 30. gadi
Mets šķīvja apgleznojumam "M. S. Kuzņecova fabrika"
Par spīti melnajai krāsai, ļoti dzīvīgi un kustīgi likās Romana Sutas tušas zīmējumi.
"Izpārdošana" no cikla "Iela", 20. gs. 30. gadi
"Un abi saķērušies krogā ejam iekšā..." ilustrācijas variants Aleksandra Čaka "Poēmai par ormani", 1930
Protams, kā nu bez Romana Sutas gleznojumiem!
Noteikti iesaku aiziet uz šo muzeju un izstādi visiem, kas tur nav bijuši! Neliels, jauks un omulīgs muzejs, kurš neuzmācas ar pārmērīgu nopietnību, kā tas daždien ir muzejos, bet rada sajūtu, it kā tu būtu aizgājis ciemos pie kāda drauga. Muzeja apmeklējums veidoja asociācijas ar nesen redzēto Vudija Alena filmu "Midnight in Paris" - radās sajūta, ka es, gluži kā filmas galvenais varonis, būtu atkritusi atpakaļ laikā un nonākusi pagājušā gadsimta mākslinieku dzīvoklī, un paši mākslinieki tūlīt, tūlīt ienāks pa durvīm... Arī noskaņa muzejam un filmai ir līdzīga - gaiša, mākslinieciska, mazliet noslēpumaina, mazliet bohēmiska...
Nav jāuztraucas, ja kādam nepatīk kubisms, jo muzejā ir pārstāvēti arī citu stilu darbi, tā ka būs ko aplūkot visiem. Es pati arī neesmu nekāda diži lielā kubisma un tamlīdzīgu mākslas stilu cienītāja, bet muzejā šie darbi likās pašsaprotami un absolūti netraucēja, pat bija interesanti tos izpētīt kārtīgāk, nekā ierasts. Tiešām jauks muzejs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru