ceturtdiena, 2012. gada 29. marts

Juveliermākslas izstāde "Faberžē" Mākslas muzejā "Rīgas Birža" (24.03.2012 - 20.05.2012)

         Patlaban Mākslas muzejā "Rīgas Birža" aplūkojama "Faberžē" juvelieru firmas darbu izstāde. Izmantoju šo iespēju, lai noskaidrotu, kas tad īsti slēpjas zem tik bieži dzirdētā vārda "Faberžē". Asociācijas ar vārdu "Faberžē" pirms izstādes - "Nu ko, kurš tad nezina, kas ir "Faberžē"? Bagātīgi dekorētas Lieldienu olas, izgatavotas no zelta, dārgakmeņiem un citiem grezniem materiāliem!".
         Pirms ieej izstāžu zāles noslēpumainajā pustumsā,  atbrīvojies no stereotipa par Lieldienu olām, jo tas noteikti nebūs tas, ko tu tur ieraudzīsi! Pēc izstādes varēsi saskaitīt, cik tad Lieldienu olas būsi redzējis! Un tas noteikti nebūs grūts darbs... 
         Izstāde iepazīstināja ar negaidīti plašo "Faberžē" izstrādājumu klāstu - rotas, karafes, vāzes, pat patvāris, un, protams, Lieldienu ola. Tai pat laikā izstāde paplašināja arī manu skatu uz juveliermākslu - kas tik tajā neietilpst! Pārsteidzoši bija tas, cik daudz dārgu materiālu un cik daudz dažādu tehniku ticis lietots, lai izgatavotu vienu mākslas darbu! Piemēram, pulksteņa izgatavošanai izmantots - zelts, sudrabs, emalja, ziloņkauls, tērauds, stikls; tehnikas - lējums, kalums, valcēšana, zeltījums.

         Iesaku šoreiz fotoaparātu atstāt mājās, ja vien negribas mocīties, cenšoties iegūt kādu, kaut nedaudz skaidru bildi... Zālē valda pamatīga pustumsa, kas visu padara mazliet noslēpumainu un ieintriģē - kas nu sagaida? Uz mākslas darbiem vērstās gaismas tos labi izceļ uz apkārtesošā tumšā fona. Sajūta - it kā es būtu nonākusi kādā veco laiku pilī! Ideāli apstākļi mākslas darbu vērošanai - nekas nenovērš uzmanību, jo tumsā redzami tikai labi izgaismotie ekspozīcijas objekti un nekas cits. Nu labi, ja būsim godīgi, vietām traucē apmeklētāju speķaino pirkstu darbs uz stikla vitrīnām, bet vai tad tas var mazināt juveliermākslas spozmi? Taču, kas ir ideāli apstākļi mākslas darbu vērošanai, tai pat laikā ir absolūti neideāli apstākļi fotografēšanai - tumsa, spoži izgaismoti juveliermākslas brīnumi, kas atstaro gaismu un tam visam klāt - neskaitāmas stikla vitrīnas.... Tāpēc - lai fotoaparāts šoreiz paliek mājās, un izbaudiet izstādi tikai ar acīm! Protams, var jau arī pacensties un iemūžināt kādu drusciņu no "Faberžē"... Fotografēt drīkst arī šajā muzejā, tikai bez zibspuldzes. Būdīgā apsarga atrašanās pie durvīm gan visu laiku uzdzina šaubas - vai tiešām drīkst fotografēt?

         "Izstāde sniedz ieskatu vēsturiskā zīmola - "Faberžē" juvelieru nama darbībā, kura slavu, galvenokārt, nodrošinājusi Krievijas cara galma juveliera Karla Faberžē izcilība. [...] "Faberžē" izstādes priekšmeti reflektē noteiktu laika posmu Krievijas vēsturē un mākslā. To dizaina risinājumā radoši izmantotas Eiropas vēsturisko stilu - gotikas, renesanses, klasicisma ietekmes bieži neparastā savienojumā ar Persijas, Indijas, Ķīnas, Japānas mākslas akcentiem un atsaucēm uz krievu tautas mākslu. Atraisīta florālo motīvu interpretācija saistās ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma moderno stilu - jūgendu. Kopā ar izsmalcinātu tehnisko izpildījumu tas viss radījis neatkārtojamo un līdz pat šodienai apbrīnoto "Faberžē stilu"."  /Vita Birzaka/

         Nedomājiet, ka šis ir kaut kāds plastmasas bruņurupucis! Izmantotie materiāli - zelts, dimanti, nefrīts!
LĀDĪTE "BRUŅURUPUCIS" - K. Faberžē juvelieru firma, M. Perhina darbnīca, Sanktpēterbruga, 1898 - 1903

VĀZE - K. Faberžē juvelieru firma, meistars H. Vigstrēms, 1908 - 1917

DESERTA TRAUKS - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1893

 GALDA PULKSTENIS - K. Faberžē juvelieru firma, H. Vigstrēma darbnīca, Sanktpēterburga, 1903 - 1908

 JAROSLAVĻAS ĢERBONIS - K. Faberžē juvelieru firma, J.Armfelda darbnīca, Sanktpēterburga, 1913

 PELNU TRAUKS - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1908 - 1917

 MINIATŪRA AR KŅAZES Z. JUSUPOVAS PORTRETU - K. Faberžē juvelieru firma, mākslinieks V. Zujevs, rāmis izgatavots H. Vigstrēma darbnīcā, Sanktpēterburga, 1907

DESERTA TRAUKS - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1893



Fragments no DESERTA TRAUKA - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1893

         No pirmā skata - kas gan tur īpašs, parasta, krāsaina tasīte, bet tikai līdz brīdim, kad uzzini, ka tā ir izgrebta (!) no ahāta!
 TASE - K. Faberžē juvelieru firma,19. gs. beigas

         Iespējams, nebūtu šim kausam pievērsusi pārāk lielu vērību, ja nebūtu izlasījusi, ka viens no izmantotajiem materiāliem ir kokosrieksts! Visapkārt zelts, sudrabs, dārgakmeņi, bet te - kokosrieksts! Oriģināli! Lai gan tajos laikos kokosrieksts Krievijā noteikti bija eksotiska prece, un līdz ar to arī šāds kauss skaitījās ekskluzīva lieta. Diemžēl mūsdienās kokosrieksta čaula zaudējusi savu eksotiskumu. Bet paskatieties, ko no kokosrieksta var uztaisīt! Nu ko, visi ķeramies klāt un cenšamies pārspēt "Faberžē"!
Fragments no KAUSA - K. Faberžē juvelieru firma, S. Vjakeva darbnīca, Sanktpēterburga, 1880 - 1890

         Man par lielu brīnumu, arī sarkankoka un sudraba kombinējumā radīta lādīte un fotogrāfiju rāmis tiek pieskaitīti pie juveliermākslas. Vai juveliermākslai maz ir robežas?
LĀDĪTE UN FOTOGRĀFIJU RĀMIS - K. Faberžē juvelieru firma, H. Armfelda darbnīca, Sanktpēterburga, 1908 - 1917

PATVĀRIS LUDVIĶA XVI STILĀ - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1908 - 1917

Fragments no GALDA LAMPAS - K. Faberžē juvelieru firma, Sanktpēterburga, 1910

AUGĻU VĀZE - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 20. gadsimta sākums

KARAFE - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1899

KRUSTIŅŠ - K. Faberžē juvelieru firma, krusts - A. Holminga darbnīca, ķēdīte - F. Ruča darbnīca, Sanktpērburga, 1887 - 1900

TRAUKS IKRU SERVĒŠANAI - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1899 - 1908

Fragments no TRAUKA IKRU SERVĒŠANAI - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1899 - 1908

ETVIJA - K. Faberžē juvelieru firma, M. Perhina darbnīca, Sanktpēterburga, 1880 - 1890

Fragments no SALĀTU KAROTES - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1892

ETVIJA - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1906

MINIATŪRA AR BULGĀRIJAS KARAĻA KOBURGAS FERDINANDA ATTĒLU -  K. Faberžē juvelieru firma, mākslinieks V. Zeingrafs, M. Perhina darbnīca, Sanktpēterburga, 1899 - 1900

         Visos spīdumos un greznumos man vislabāk patika šis krāsainais kausiņš. Secinājumi - sudrabs un emalja manai gaumei ir visatbilstošākā juveliermākslas tehnika.
KAUSIŅŠ - K. Faberžē juvelieru firma,  F. Rikerta darbnīca, Maskava, 1908 - 1917

         Lūk, arī Lieldienu ola, kas man un droši vien arī daudziem citiem, ir pirmā asociācija ar vārdu "Faberžē". Lai gan jāteic, ka biju gaidījusi pavisam cita izskata "Faberžē" olu - izgatavotu no dārgakmeņiem, pamatīgi apzeltītu un ļoti bagātīga izskata. Ak, šie stereotipi... Pēc pirmā pārsteiguma momenta sapratu, ka šāda tipa ola man patīk daudz labāk, nekā gaidītā pārpārēm greznā ola.
IMPERATORA KOLEKCIJAS LIELDIENU OLA "KROŅPRINČA ZVAIGZNĀJS" - K. Faberžē juvelieru firma, Sanktpēterburga, 1917

         Izmantojot to, ka biju izstādē, nelaidu garām iespēju aplūkot pastāvīgo muzeja ekspozīciju, kas arī ir interesanta. Tomēr vēl vairāk par ekspozīcijas aplūkošanu, man patika vērot greznos "Rīgas Biržas" interjerus. Lai gan muzejā esmu otro reizi, nebeidzu brīnīties par to, cik dabiski izskatās mākslīgais marmors. Skaisti!


         Noteikti iesaku aiziet uz šo izstādi visiem juveliermākslas cienītājiem, visiem, kam patīk greznas un izsmalcinātas lietas, tiem, kam sirdij tuva slāviskā kultūra un māksla, kā arī tiem, kas grib savām acīm redzēt slavenā "Faberžē" izstrādājumus un ieraudzīt, cik plašu sfēru tie pārstāv! Ir tā vērts!
         Un noteikti nepiemirstiet pie reizes aplūkot arī pašu muzeju "Rīgas Birža"!





1 komentārs:

  1. Vienīgā izstādē eksponētā Lieldienu ola ir ar neparastu stāstu.
    Šī esot pēdējā Faberžē dizainētā ola, un ekspozīcijā skatāmajās fotogrāfijās atrodams attēls ar tās skices variāciju. Ola bija paredzēta kā dzimšanas dienas dāvana cara dēlam Aleksejam, bet tā netika pabeigta un tobrīd četrpadsmitgadīgais karaliskās ģimenes atvase to tā arī nesaņēma... Olas virsmā iegravēto zvaigžņu stāvoklis atbilstot tam, kāds tas bijis Alekseja dzimšanas brīdī. Rūpīgi ieskatoties, var saskatīt punktveida iedobumus, kur, domājams, bijis paredzēts iestiprināt briljantus, kas zaigotu kā zvaigznes. Tomēr tās nekad tā arī nav iemirdzējušās.
    Izjaukts pa daļām, atsevišķās kastēs iepakots mākslas priekšmets gadu desmitiem glabājies muzejā Krievijā, līdz kāda darbiniece sākusi to pētīt un atklājusi tā izcelsmi. Zilās olas, kuru skatām izstādē, abas puses pa ekvatora līniju, kur pēc loģikas būtu jābūt zelta joslai, savienotas ar plastikāta jostiņu, tā uzsverot priekšmeta nepabeigtību.
    Faberžē juvelieru namā izgatavotas 105 Lieldienu olas - katra no tām slēpusi kādu pārsteigumu, kurš nekad nav atkārtojies! Līdz mūsdienām saglabājies un zināms ap 60 – 70 šo Faberžē zīmola visslavenāko izstrādājumu...

    AtbildētDzēst