Izstāde „Gaismas avots. Lampas no 20. gadsimta līdz mūsdienām” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (16.02.2012 – 01.04.2012)

            Sestdien izbrīvēju sev nedaudz brīva laika un devos uz izstādi „Gaismas avots”. Jau ienākot izstādes zālē, piedzīvoju pirmo pārsteigumu biļešu pārbaudītājas izskatā, kura teica: „Ja jums ir kamera, droši fotografējiet! Ir tā vērts!”. Parasti muzejos fotografēt nākas slapstoties ap stūri un skatoties, vai nenāk kāds muzeja darbinieks, bet te jau pie pašas ieejas tiek dota tik oficiāla atļauja! Patīkami! Nu tad jāizmanto šī retā iespēja un fotoaparāts droši jāvelk ārā no somas, un - aidā! - uz priekšu!

            Tā nu es staigāju un pētīju lampas (jāsaka gan, mākslas darbus, ne lampas!), līdz nonācu līdz šīs izstādes, iespējams, slavenākajai un visvairāk fotografētajai lampai – Andras Gulbes lampai „XXL”, milzīga latviešu tautiskā vainaga izskatā. Stāvēju, aplūkoju lampu, līdz izdzirdēju, ka mani kāds uzrunā. Pagriezos – un ko jūs domājiet es tur ieraudzīju? - muzeja darbinieci, kas piedāvāja mani nofotografēt zem lampas! Tas, protams, mani mazliet samulsināja, kā nekā parasti muzejus uzrauga vecas vai ne tik vecas tantiņas, kas sēž stūrī un klusi vēro apmeklētājus, bet te darbiniece pati piedāvā nofotografēt mani! Jau otrais patīkamais pārsteigums no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja darbinieku puses. Arī vēlāk šī darbiniece pienāca man klāt un pastāstīja pāris interesantus faktus par lampām.

 

Andra Gulbe, lampa „XXL”, 2012

Lai gan kāds nezināms autors teicis: „Gaisma ir laba, vienalga, kāda ir lampa” (izstādē ik pa laikam pie sienām vērojami dažādi domu graudi saistībā ar gaismu), man šķiet, ka ir daudzreiz patīkamāk, ja gaisma nāk no skaista gaismas objekta. Protams, ka nekas nevar pārspēt dabīgo gaismu saules izskatā, bet šī nu ir tā izstāde, kur aplūkot lērumu interesantu mākslīgo gaismas avotu, kuriem lielākoties var likt vienādības zīmi ar mākslas darbu. Kas ir negaidīti – līdzās lampām izstādē vērojamas arī gleznas, kurās jūtama gaismas klātesamība, tādejādi padarot šo izstādi vēl bagātīgāku.

Magone Šarkovska „Prožektors”, 2010

Vineta Kaulača „Oranžā gaisma”, 2011

            Izstādē aplūkojamas lampas no 20. gadsimta ieskaņas līdz mūsdienām, ļaujot vērot gaismas ķermeņu attīstību cauri gadsimtam. Jāsecina, ka lampas ir izcils laikmeta un tajā valdošās modes atspoguļotājs.

            Daudzi gaismas ķermeņi ir stikla, metāla un citu materiālu mākslas augstākā pilotāža, bet tai pat laikā skatāmi arī vienkārši, bet efektīgi darbi, kas iedvesmo pašam ķerties pie lampu izgatavošanas. Vienkāršie darbi gan liek aizdomāties arī par to, vai mūsdienās nav kritušās prasības mākslai, bet varbūt, ka viss ir kārtībā, jo „viss ģeniālais ir vienkāršs”, un šī mākslas vienkāršība ir mūsu gadsimta pazīme. Īstenībā, formu vienkāršība manai gaumei bieži vien ir daudz patīkamāka, nekā seno laiku „ciku caku”, bet dažreiz šī vienkāršība šķiet pārāk liela, lai darbu varētu saukt par mākslu. Ja agrākos laikos bieži vien svarīgākais faktors bija greznība, tad mūsdienās, līdz ar konceptuālās mākslas parādīšanos, mākslā bieži izmanto lakoniskas formas, ietverot darbā vai darba nosaukumā kādu ideju. Tiesa gan, neizlasot idejisko pamatojumu, dažreiz mākslas darbā kādu māksliniecisku vērtību grūti pamanīt. Bet varbūt tas ir uzdevums katram pašam – saskatīt savu ideju.

Salīdzinot 20. gadsimta sākuma lampas ar mūsdienās tapušajām, redzams, ka lampas zaudējušas savu pārspīlēto greznumu, daudzi mākslinieki pievērsušies 60. gadu vienkāršībai, bet, protams, ne jau visi. Arī materiāli kļuvuši savādāki. Ja agrāk darbos dominēja stikls, metāls, porcelāns, tad tagad parādās arī dažāda veida papīrs, koks, audumi un eksperimenti ar citiem materiāliem.

Griestu lampa, 19. gs. b.– 20. gs. s.; Petrolejas galda lampa, 19. gs. b. – 20. gs. s.

            Izrādās, ka ne tikai mūsdienās ražotāji domā, kā apvienot dažādu priekšmetu īpašības vienā – arī šī 20. gs. sākuma lampa ir „divi vienā” – tā kalpoja ne tikai par apgaismes ķermeni, bet arī par vāzi.

Apgaismes ķermenis – vāze, 19. gs. b. – 20. gs. s.

 Petrolejas galda lampa, 20. gs. s; Lustra, 20. gs. s.

Sienas lampa, 20. gs. 20. gadi

 

Galda lampa, 20. gs. 20. gadi

INRE SCANDINAVIAN DESIGN - Pols Heningsens, galda lampa „PH 3/2”, 20. gs. 20. gadi

 INRE SCANDINAVIAN DESIGN - Pols Heningsens, griestu lampa „Sniega pika”, 1924

Romans Suta, galda lampa, 20. gs. 30. gadi

 

Galda lampa, 20. gs. 50. gadi

 

 Dienasgaismas apgaismes ķermenis, 1957

            Mani ļoti piesaistīja šīs stāvlampas vienkāršās, bet plūstošās līnijas. Pat bez spuldzes, tā rada gaišuma iespaidu. Stāvlampa ir ļoti funkcionāla – to var pielietot arī kā nelielu plauktiņu.

Stāvlampa, 20. gs. 60. gadi

Stāvlampa, 1962

            Šī lampa ar savu apaļo formu un saules starus atgādinošo veidolu man iepatikās jau pa gabalu. Pienākot tuvumā, man bija liels pārsteigums par to, ka izmantotais materiāls ir visparastākie plastmasas kokteiļu salmiņi! Vienīgais, kas manā skatījumā bojā lampas koptēlu, ir melnās kājas...

Galda lampa, 20. gs. 70. gadi

Arnolds Vilbergs, lustra, 1974

            Manuprāt, vislielākā dizaina vērtība šajā izstādē ir šīm baltajām skandināvu dizaina lampām. Balts pats par sevi vienmēr ir vērtība, bet šeit klāt nāk interesantas spēles ar materiāla formu, piedodot tam brīnišķīgu plastiskumu, tajā pat laikā nezaudējot formu tīrību.

INRE SCANDINAVIAN DESIGN – Pols Kristiansens, stāvlampa „Le Klint 381A”

INRE SCANDINAVIAN DESIGN – Brita Kornuma, griestu lampa „Norm 03”

INRE SCANDINAVIAN DESIGN – Pols Kristiansens, stāvlampa „Le Klint 343"

Arvīds Endziņš, lampa „Gurķis”, 1996 

Gints Zilbalodis, Dace Zēģele, lampa „Pelēkā Bilibaba”, 2000

 

 Arvīds Endziņš, lampa „Sudraba mākonis”, 2002

Kristīne Šica, lampas „Ceļojuma atspulgi I - II”, 2006

Tautiskais vainags šajā izstādē nebija vienīgais XXL palielinājumā radītais objekts – izstādē aplūkojama arī šāda milzīga izmēra galda lampa, kas izveidota par godu 1937. gadā radītās lampas „L1” septiņdesmitajai pastāvēšanas jubilejai.

INSPIRA – Jac Jacobsen, stāvlampa „The Great 1”, 2007

INSPIRA – Mario Nanni, stāvlampa „Lucciola” (tulk. no itāļu val. – „Jāņtārpiņš”), 2008. Lampas vēstījums – ne vienmēr telpā pati svarīgākā ir gaisma

            Kur nu vēl vienkāršāk? Divas koka plāksnes un spuldze – lampa gatava!

Ilze Začeste, lampa „Spole”, 2009

Lai gan lampa izskatās trausla, tā ir izgatavota no koka!

 MAMMALAMPA – Ieva Kalēja, lampa „Viedā”, 2009

            Šī lampa ir pavisam vienkārša – no papīra sapīta bize, taču efekts ir satriecoši labs! Tā vien gribas skatīties uz šo lampu vēl un vēl...

MAMMALAMPA – Ieva Kalēja, lampa „Līgava”, 2009

Cilvēkam jābūt izdomas bagātam un asprātīgam, lai no veca spaiņa un citiem metāllūžņiem izgatavotu baudāmas lampas, kas uz sienas rada skaistus gaismas rakstus. Piedevām, ieskatoties tuvāk, redzams, ka lampas izšūtas krustdūrienā! Visnotaļ neiedomājama kombinācija – metāllūžņi un rokdarbi. Bet rezultāts labs un arī dabai draudzīgs, jo izgatavots no atkritumiem, kurus savādāk pielietot vairs nevarētu.

Severija Inčirauskaite – Kriaunevičiene, stāvlampa, 2010

 Severija Inčirauskaite – Kriaunevičiene, sienas lampa, 2010

Marta Ģibiete, lampa no kolekcijas „Bubaklampa”, 2010 – 2011

INSPIRA – Tobias Grau GmbH, galda lampa „Falling in Love”, 2011

Šī manā skatījumā ir viena no izstādes skaistākajām lampām, kas rada skaistu, mazliet noslēpumainu noskaņu.

 Aigars Lenkēvičs, lampa „Jubilācija”, 2011

            Kopumā varu teikt, ka šī izstāde ir ļoti interesanta un skaista, bagāta ar daudzveidīgiem objektiem. Noteikti ir vērts atlicināt nedaudz laika, lai aizietu uz „Gaismas avotu”! Tur var gan priecēt acis ar skaistām lietām, gan gūt iedvesmu un idejas, lai arī pats radītu ko skaistu.

            J. V. Gēte teicis: „Iespējams, ka kādu dienu, no mums visiem mirdzēs gaisma, un tad nebūs vajadzības pēc jebkāda cita gaismas avota”, cerams, ka kādreiz tā notiks, bet, kamēr mums vēl ir vajadzīgi gaismas avoti, aizejiet uz šo izstādi! Kas zina, varbūt tieši tad, kad mēs būsim pilni ar skaistiem iespaidiem, no mums tiešām sāks mirdzēt gaisma?