trešdiena, 2012. gada 18. aprīlis

Izstāde "Egons Spuris. Vieta, izcila skatienam. Fotogrāfijas" izstāžu zālē "Arsenāls" (04.04.2012 - 27.05.2012)

Sajūtas.
Pustoņi.
Balts.
Melns.
Pelēks.
Netveramais.
Tveramais.
Pilsētvide.
Cilvēki.
Lietas.
Noskaņa.
Pārdomas.
Gaismas.
Ēnas.
Parastais, kas pārvēršas neparastajā.
Neparastais, kas pārvēršas parastajā.

"Klusā daba ar divām olām", 1970. gadu sākums

        "Egons Spuris. Vieta, izcila skatienam. Fotogrāfijas" ir brīnišķīga izstāde, kas dod tik reto iespēju atslēgties no ikdienas krāsu ņirboņas. Nē, nē, nepārprotiet, nav tā, ka man nepatīk krāsas, pat ļoti patīk! Bet dažreiz vajag  pavisam vienkārši - tikai melns un balts. Ne kripatiņas vairāk.Un šī izstāde ir īstā vieta, kur to izbaudīt.



         Māksliniekam jābūt mazliet burvim, lai ikdienišķos sīkumus pārvērstu neparastos brīnumos. Šķiet, Egonam Spurim tas ir izdevies. Viņa fotogrāfijās attēloti tie sīkumi, kuriem parasti mēs paejam garām un pat nepamanām. Vai arī pamanām, bet nepievēršam vērību. Spura fotogrāfijas ir gluži kā Aleksandra Čaka dzeja par notekcaurulēm un afišu stabiem, parādot parasto un necilo pavisam citā skatījumā.

"Es gūstu apmierinājumu radot iedarbīgus attēlus, rodot vērtības no materiāla, kam maza nozīme mūsu dzīvē un kam nav (šķietami) pašvērtības." /Egons Spuris, 1970. gadu vidus/

No cikla "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos", 1970. - 1980. gadi

No cikla "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos", 1970. - 1980. gadi

"Manas fotogrāfijas nav ne vēsturiskās, ne pilsētbūvnieciskās, ne sociālās, arī ne cilvēciskās izpētes konsekvences... Šīs fotogrāfijas ir manu izjūtu, noskaņu un atmiņu fragmenti... Krāju sava rajona noskaņas, fragmentu raksturus, mazas dvēselītes." /Egons Spuris, 1980. gadu vidus/

No cikla "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos", 1976 - 1985

No cikla "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos", 1970. - 1980. gadi

"Jūrmalciema zēni", 1971 / 2012

"Suns. Skatiens", 1974

         Pats fotogrāfs 1984. gadā teicis: "Ja no manis fotogrāfijā kas paliks, tad tie būs darbi no kolekcijas "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos"." Gluži kā zinādams, ka tieši šī fotogrāfiju sērija tiks atzīta Latvijas kultūras kanonā par izcilāko Latvijas fotomākslas sasniegumu.

No cikla "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos", 1976 - 1985

No cikla "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos", 1976 -1985

No cikla "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos", 1970. - 1980. gadi

No cikla "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos", 1970. - 1980. gadi

"Mani sen saista kāda tēma - manas bērnības pilsēta. Un gribētos, lai jūs izbaudītu tās pašas neatkārtojamās jūtas, kuras pārdzīvoju es, skraidelēdams sētā zem augstā mūra logiem." /Egons Spuris, 1974/

No cikla "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos", 1976 - 1985

        Neparasts skatījums uz pasauli atspoguļots fotogrāfiju kolekcijā "Pa darbnīcas logu". Skatoties šīs fotogrāfijas, sāk likties, ka tu pats sēdi kādā pagrabstāva foto darbnīcā un pa šauru logu skaties uz garāmejošajiem cilvēkiem, dzīvniekiem, putniem...

No fotogrāfiju kolekcijas "Pa darbnīcas logu", 1970. gadi / 2012

 No fotogrāfiju kolekcijas "Pa darbnīcas logu", 1970. gadi / 2012

         Jebkura vieta var būt izcila skatienam, viss atkarīgs no skatiena. Cik gan daudz mēs ikdienas steigā palaižam garām! Varbūt turpmāk apstāsimies un pievērsīsimies pavisam parastajām lietām? Ja nu pēkšņi tas sarūsējušais ūdens spainis pie mājas pakša mūsu acīs pārvēršas, un mēs ieraugām, kā tas agrāk ir spīdējis un laistījies? Lai katra vieta top izcila mūsu skatienam!

         No cikla "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos", 1976 - 1985

         Uz šo izstādi ir vērts aiziet katram, gan vecam, gan jaunam. Aplūkot. Izbaudīt. Sajust. Padomāt.

"Skatītājs var redzēt manus tehniskos paņēmienus, var saprast, kā es panāku to vai citu risinājumu, bet galu galā man ļoti gribas likt viņam iegrimt pārdomās. Pārdomās par dzīvi." /Egons Spuris, 1974/

 No cikla "Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos", 1976 - 1985

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru