Juveliermākslas izstāde "Faberžē" Mākslas muzejā "Rīgas Birža" (24.03.2012 - 20.05.2012)

         Patlaban Mākslas muzejā "Rīgas Birža" aplūkojama "Faberžē" juvelieru firmas darbu izstāde. Izmantoju šo iespēju, lai noskaidrotu, kas tad īsti slēpjas zem tik bieži dzirdētā vārda "Faberžē". Asociācijas ar vārdu "Faberžē" pirms izstādes - "Nu ko, kurš tad nezina, kas ir "Faberžē"? Bagātīgi dekorētas Lieldienu olas, izgatavotas no zelta, dārgakmeņiem un citiem grezniem materiāliem!".

         Pirms ieej izstāžu zāles noslēpumainajā pustumsā,  atbrīvojies no stereotipa par Lieldienu olām, jo tas noteikti nebūs tas, ko tu tur ieraudzīsi! Pēc izstādes varēsi saskaitīt, cik tad Lieldienu olas būsi redzējis! Un tas noteikti nebūs grūts darbs... 

         Izstāde iepazīstināja ar negaidīti plašo "Faberžē" izstrādājumu klāstu - rotas, karafes, vāzes, pat patvāris, un, protams, Lieldienu ola. Tai pat laikā izstāde paplašināja arī manu skatu uz juveliermākslu - kas tik tajā neietilpst! Pārsteidzoši bija tas, cik daudz dārgu materiālu un cik daudz dažādu tehniku ticis lietots, lai izgatavotu vienu mākslas darbu! Piemēram, pulksteņa izgatavošanai izmantots - zelts, sudrabs, emalja, ziloņkauls, tērauds, stikls; tehnikas - lējums, kalums, valcēšana, zeltījums.

         Iesaku šoreiz fotoaparātu atstāt mājās, ja vien negribas mocīties, cenšoties iegūt kādu, kaut nedaudz skaidru bildi... Zālē valda pamatīga pustumsa, kas visu padara mazliet noslēpumainu un ieintriģē - kas nu sagaida? Uz mākslas darbiem vērstās gaismas tos labi izceļ uz apkārtesošā tumšā fona. Sajūta - it kā es būtu nonākusi kādā veco laiku pilī! Ideāli apstākļi mākslas darbu vērošanai - nekas nenovērš uzmanību, jo tumsā redzami tikai labi izgaismotie ekspozīcijas objekti un nekas cits. Nu labi, ja būsim godīgi, vietām traucē apmeklētāju speķaino pirkstu darbs uz stikla vitrīnām, bet vai tad tas var mazināt juveliermākslas spozmi? Taču, kas ir ideāli apstākļi mākslas darbu vērošanai, tai pat laikā ir absolūti neideāli apstākļi fotografēšanai - tumsa, spoži izgaismoti juveliermākslas brīnumi, kas atstaro gaismu un tam visam klāt - neskaitāmas stikla vitrīnas.... Tāpēc - lai fotoaparāts šoreiz paliek mājās, un izbaudiet izstādi tikai ar acīm! Protams, var jau arī pacensties un iemūžināt kādu drusciņu no "Faberžē"... Fotografēt drīkst arī šajā muzejā, tikai bez zibspuldzes. Būdīgā apsarga atrašanās pie durvīm gan visu laiku uzdzina šaubas - vai tiešām drīkst fotografēt?

         "Izstāde sniedz ieskatu vēsturiskā zīmola - "Faberžē" juvelieru nama darbībā, kura slavu, galvenokārt, nodrošinājusi Krievijas cara galma juveliera Karla Faberžē izcilība. [...] "Faberžē" izstādes priekšmeti reflektē noteiktu laika posmu Krievijas vēsturē un mākslā. To dizaina risinājumā radoši izmantotas Eiropas vēsturisko stilu - gotikas, renesanses, klasicisma ietekmes bieži neparastā savienojumā ar Persijas, Indijas, Ķīnas, Japānas mākslas akcentiem un atsaucēm uz krievu tautas mākslu. Atraisīta florālo motīvu interpretācija saistās ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma moderno stilu - jūgendu. Kopā ar izsmalcinātu tehnisko izpildījumu tas viss radījis neatkārtojamo un līdz pat šodienai apbrīnoto "Faberžē stilu"."  /Vita Birzaka/

         Nedomājiet, ka šis ir kaut kāds plastmasas bruņurupucis! Izmantotie materiāli - zelts, dimanti, nefrīts!

LĀDĪTE "BRUŅURUPUCIS" - K. Faberžē juvelieru firma, M. Perhina darbnīca, Sanktpēterbruga, 1898 - 1903

 

VĀZE - K. Faberžē juvelieru firma, meistars H. Vigstrēms, 1908 - 1917

 

DESERTA TRAUKS - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1893

 

 GALDA PULKSTENIS - K. Faberžē juvelieru firma, H. Vigstrēma darbnīca, Sanktpēterburga, 1903 - 1908

 

 JAROSLAVĻAS ĢERBONIS - K. Faberžē juvelieru firma, J.Armfelda darbnīca, Sanktpēterburga, 1913

 

 PELNU TRAUKS - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1908 - 1917

 

 MINIATŪRA AR KŅAZES Z. JUSUPOVAS PORTRETU - K. Faberžē juvelieru firma, mākslinieks V. Zujevs, rāmis izgatavots H. Vigstrēma darbnīcā, Sanktpēterburga, 1907

DESERTA TRAUKS - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1893

 

Fragments no DESERTA TRAUKA - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1893

         No pirmā skata - kas gan tur īpašs, parasta, krāsaina tasīte, bet tikai līdz brīdim, kad uzzini, ka tā ir izgrebta (!) no ahāta!

 TASE - K. Faberžē juvelieru firma,19. gs. beigas

         Iespējams, nebūtu šim kausam pievērsusi pārāk lielu vērību, ja nebūtu izlasījusi, ka viens no izmantotajiem materiāliem ir kokosrieksts! Visapkārt zelts, sudrabs, dārgakmeņi, bet te - kokosrieksts! Oriģināli! Lai gan tajos laikos kokosrieksts Krievijā noteikti bija eksotiska prece, un līdz ar to arī šāds kauss skaitījās ekskluzīva lieta. Diemžēl mūsdienās kokosrieksta čaula zaudējusi savu eksotiskumu. Bet paskatieties, ko no kokosrieksta var uztaisīt! Nu ko, visi ķeramies klāt un cenšamies pārspēt "Faberžē"!

Fragments no KAUSA - K. Faberžē juvelieru firma, S. Vjakeva darbnīca, Sanktpēterburga, 1880 - 1890

         Man par lielu brīnumu, arī sarkankoka un sudraba kombinējumā radīta lādīte un fotogrāfiju rāmis tiek pieskaitīti pie juveliermākslas. Vai juveliermākslai maz ir robežas?

 

LĀDĪTE UN FOTOGRĀFIJU RĀMIS - K. Faberžē juvelieru firma, H. Armfelda darbnīca, Sanktpēterburga, 1908 - 1917

PATVĀRIS LUDVIĶA XVI STILĀ - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1908 - 1917

 

Fragments no GALDA LAMPAS - K. Faberžē juvelieru firma, Sanktpēterburga, 1910

AUGĻU VĀZE - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 20. gadsimta sākums

KARAFE - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1899

KRUSTIŅŠ - K. Faberžē juvelieru firma, krusts - A. Holminga darbnīca, ķēdīte - F. Ruča darbnīca, Sanktpērburga, 1887 - 1900

TRAUKS IKRU SERVĒŠANAI - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1899 - 1908

 

Fragments no TRAUKA IKRU SERVĒŠANAI - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1899 - 1908

ETVIJA - K. Faberžē juvelieru firma, M. Perhina darbnīca, Sanktpēterburga, 1880 - 1890

Fragments no SALĀTU KAROTES - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1892

 

ETVIJA - K. Faberžē juvelieru firma, Maskava, 1906

 

MINIATŪRA AR BULGĀRIJAS KARAĻA KOBURGAS FERDINANDA ATTĒLU -  K. Faberžē juvelieru firma, mākslinieks V. Zeingrafs, M. Perhina darbnīca, Sanktpēterburga, 1899 - 1900

         Visos spīdumos un greznumos man vislabāk patika šis krāsainais kausiņš. Secinājumi - sudrabs un emalja manai gaumei ir visatbilstošākā juveliermākslas tehnika.

KAUSIŅŠ - K. Faberžē juvelieru firma,  F. Rikerta darbnīca, Maskava, 1908 - 1917

         Lūk, arī Lieldienu ola, kas man un droši vien arī daudziem citiem, ir pirmā asociācija ar vārdu "Faberžē". Lai gan jāteic, ka biju gaidījusi pavisam cita izskata "Faberžē" olu - izgatavotu no dārgakmeņiem, pamatīgi apzeltītu un ļoti bagātīga izskata. Ak, šie stereotipi... Pēc pirmā pārsteiguma momenta sapratu, ka šāda tipa ola man patīk daudz labāk, nekā gaidītā pārpārēm greznā ola.

IMPERATORA KOLEKCIJAS LIELDIENU OLA "KROŅPRINČA ZVAIGZNĀJS" - K. Faberžē juvelieru firma, Sanktpēterburga, 1917

         Izmantojot to, ka biju izstādē, nelaidu garām iespēju aplūkot pastāvīgo muzeja ekspozīciju, kas arī ir interesanta. Tomēr vēl vairāk par ekspozīcijas aplūkošanu, man patika vērot greznos "Rīgas Biržas" interjerus. Lai gan muzejā esmu otro reizi, nebeidzu brīnīties par to, cik dabiski izskatās mākslīgais marmors. Skaisti!

 

         Noteikti iesaku aiziet uz šo izstādi visiem juveliermākslas cienītājiem, visiem, kam patīk greznas un izsmalcinātas lietas, tiem, kam sirdij tuva slāviskā kultūra un māksla, kā arī tiem, kas grib savām acīm redzēt slavenā "Faberžē" izstrādājumus un ieraudzīt, cik plašu sfēru tie pārstāv! Ir tā vērts!

         Un noteikti nepiemirstiet pie reizes aplūkot arī pašu muzeju "Rīgas Birža"!

Izstāde „Gaismas avots. Lampas no 20. gadsimta līdz mūsdienām” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (16.02.2012 – 01.04.2012)

            Sestdien izbrīvēju sev nedaudz brīva laika un devos uz izstādi „Gaismas avots”. Jau ienākot izstādes zālē, piedzīvoju pirmo pārsteigumu biļešu pārbaudītājas izskatā, kura teica: „Ja jums ir kamera, droši fotografējiet! Ir tā vērts!”. Parasti muzejos fotografēt nākas slapstoties ap stūri un skatoties, vai nenāk kāds muzeja darbinieks, bet te jau pie pašas ieejas tiek dota tik oficiāla atļauja! Patīkami! Nu tad jāizmanto šī retā iespēja un fotoaparāts droši jāvelk ārā no somas, un - aidā! - uz priekšu!

            Tā nu es staigāju un pētīju lampas (jāsaka gan, mākslas darbus, ne lampas!), līdz nonācu līdz šīs izstādes, iespējams, slavenākajai un visvairāk fotografētajai lampai – Andras Gulbes lampai „XXL”, milzīga latviešu tautiskā vainaga izskatā. Stāvēju, aplūkoju lampu, līdz izdzirdēju, ka mani kāds uzrunā. Pagriezos – un ko jūs domājiet es tur ieraudzīju? - muzeja darbinieci, kas piedāvāja mani nofotografēt zem lampas! Tas, protams, mani mazliet samulsināja, kā nekā parasti muzejus uzrauga vecas vai ne tik vecas tantiņas, kas sēž stūrī un klusi vēro apmeklētājus, bet te darbiniece pati piedāvā nofotografēt mani! Jau otrais patīkamais pārsteigums no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja darbinieku puses. Arī vēlāk šī darbiniece pienāca man klāt un pastāstīja pāris interesantus faktus par lampām.

 

Andra Gulbe, lampa „XXL”, 2012

Lai gan kāds nezināms autors teicis: „Gaisma ir laba, vienalga, kāda ir lampa” (izstādē ik pa laikam pie sienām vērojami dažādi domu graudi saistībā ar gaismu), man šķiet, ka ir daudzreiz patīkamāk, ja gaisma nāk no skaista gaismas objekta. Protams, ka nekas nevar pārspēt dabīgo gaismu saules izskatā, bet šī nu ir tā izstāde, kur aplūkot lērumu interesantu mākslīgo gaismas avotu, kuriem lielākoties var likt vienādības zīmi ar mākslas darbu. Kas ir negaidīti – līdzās lampām izstādē vērojamas arī gleznas, kurās jūtama gaismas klātesamība, tādejādi padarot šo izstādi vēl bagātīgāku.

Magone Šarkovska „Prožektors”, 2010

Vineta Kaulača „Oranžā gaisma”, 2011

            Izstādē aplūkojamas lampas no 20. gadsimta ieskaņas līdz mūsdienām, ļaujot vērot gaismas ķermeņu attīstību cauri gadsimtam. Jāsecina, ka lampas ir izcils laikmeta un tajā valdošās modes atspoguļotājs.

            Daudzi gaismas ķermeņi ir stikla, metāla un citu materiālu mākslas augstākā pilotāža, bet tai pat laikā skatāmi arī vienkārši, bet efektīgi darbi, kas iedvesmo pašam ķerties pie lampu izgatavošanas. Vienkāršie darbi gan liek aizdomāties arī par to, vai mūsdienās nav kritušās prasības mākslai, bet varbūt, ka viss ir kārtībā, jo „viss ģeniālais ir vienkāršs”, un šī mākslas vienkāršība ir mūsu gadsimta pazīme. Īstenībā, formu vienkāršība manai gaumei bieži vien ir daudz patīkamāka, nekā seno laiku „ciku caku”, bet dažreiz šī vienkāršība šķiet pārāk liela, lai darbu varētu saukt par mākslu. Ja agrākos laikos bieži vien svarīgākais faktors bija greznība, tad mūsdienās, līdz ar konceptuālās mākslas parādīšanos, mākslā bieži izmanto lakoniskas formas, ietverot darbā vai darba nosaukumā kādu ideju. Tiesa gan, neizlasot idejisko pamatojumu, dažreiz mākslas darbā kādu māksliniecisku vērtību grūti pamanīt. Bet varbūt tas ir uzdevums katram pašam – saskatīt savu ideju.

Salīdzinot 20. gadsimta sākuma lampas ar mūsdienās tapušajām, redzams, ka lampas zaudējušas savu pārspīlēto greznumu, daudzi mākslinieki pievērsušies 60. gadu vienkāršībai, bet, protams, ne jau visi. Arī materiāli kļuvuši savādāki. Ja agrāk darbos dominēja stikls, metāls, porcelāns, tad tagad parādās arī dažāda veida papīrs, koks, audumi un eksperimenti ar citiem materiāliem.

Griestu lampa, 19. gs. b.– 20. gs. s.; Petrolejas galda lampa, 19. gs. b. – 20. gs. s.

            Izrādās, ka ne tikai mūsdienās ražotāji domā, kā apvienot dažādu priekšmetu īpašības vienā – arī šī 20. gs. sākuma lampa ir „divi vienā” – tā kalpoja ne tikai par apgaismes ķermeni, bet arī par vāzi.

Apgaismes ķermenis – vāze, 19. gs. b. – 20. gs. s.

 Petrolejas galda lampa, 20. gs. s; Lustra, 20. gs. s.

Sienas lampa, 20. gs. 20. gadi

 

Galda lampa, 20. gs. 20. gadi

INRE SCANDINAVIAN DESIGN - Pols Heningsens, galda lampa „PH 3/2”, 20. gs. 20. gadi

 INRE SCANDINAVIAN DESIGN - Pols Heningsens, griestu lampa „Sniega pika”, 1924

Romans Suta, galda lampa, 20. gs. 30. gadi

 

Galda lampa, 20. gs. 50. gadi

 

 Dienasgaismas apgaismes ķermenis, 1957

            Mani ļoti piesaistīja šīs stāvlampas vienkāršās, bet plūstošās līnijas. Pat bez spuldzes, tā rada gaišuma iespaidu. Stāvlampa ir ļoti funkcionāla – to var pielietot arī kā nelielu plauktiņu.

Stāvlampa, 20. gs. 60. gadi

Stāvlampa, 1962

            Šī lampa ar savu apaļo formu un saules starus atgādinošo veidolu man iepatikās jau pa gabalu. Pienākot tuvumā, man bija liels pārsteigums par to, ka izmantotais materiāls ir visparastākie plastmasas kokteiļu salmiņi! Vienīgais, kas manā skatījumā bojā lampas koptēlu, ir melnās kājas...

Galda lampa, 20. gs. 70. gadi

Arnolds Vilbergs, lustra, 1974

            Manuprāt, vislielākā dizaina vērtība šajā izstādē ir šīm baltajām skandināvu dizaina lampām. Balts pats par sevi vienmēr ir vērtība, bet šeit klāt nāk interesantas spēles ar materiāla formu, piedodot tam brīnišķīgu plastiskumu, tajā pat laikā nezaudējot formu tīrību.

INRE SCANDINAVIAN DESIGN – Pols Kristiansens, stāvlampa „Le Klint 381A”

INRE SCANDINAVIAN DESIGN – Brita Kornuma, griestu lampa „Norm 03”

INRE SCANDINAVIAN DESIGN – Pols Kristiansens, stāvlampa „Le Klint 343"

Arvīds Endziņš, lampa „Gurķis”, 1996 

Gints Zilbalodis, Dace Zēģele, lampa „Pelēkā Bilibaba”, 2000

 

 Arvīds Endziņš, lampa „Sudraba mākonis”, 2002

Kristīne Šica, lampas „Ceļojuma atspulgi I - II”, 2006

Tautiskais vainags šajā izstādē nebija vienīgais XXL palielinājumā radītais objekts – izstādē aplūkojama arī šāda milzīga izmēra galda lampa, kas izveidota par godu 1937. gadā radītās lampas „L1” septiņdesmitajai pastāvēšanas jubilejai.

INSPIRA – Jac Jacobsen, stāvlampa „The Great 1”, 2007

INSPIRA – Mario Nanni, stāvlampa „Lucciola” (tulk. no itāļu val. – „Jāņtārpiņš”), 2008. Lampas vēstījums – ne vienmēr telpā pati svarīgākā ir gaisma

            Kur nu vēl vienkāršāk? Divas koka plāksnes un spuldze – lampa gatava!

Ilze Začeste, lampa „Spole”, 2009

Lai gan lampa izskatās trausla, tā ir izgatavota no koka!

 MAMMALAMPA – Ieva Kalēja, lampa „Viedā”, 2009

            Šī lampa ir pavisam vienkārša – no papīra sapīta bize, taču efekts ir satriecoši labs! Tā vien gribas skatīties uz šo lampu vēl un vēl...

MAMMALAMPA – Ieva Kalēja, lampa „Līgava”, 2009

Cilvēkam jābūt izdomas bagātam un asprātīgam, lai no veca spaiņa un citiem metāllūžņiem izgatavotu baudāmas lampas, kas uz sienas rada skaistus gaismas rakstus. Piedevām, ieskatoties tuvāk, redzams, ka lampas izšūtas krustdūrienā! Visnotaļ neiedomājama kombinācija – metāllūžņi un rokdarbi. Bet rezultāts labs un arī dabai draudzīgs, jo izgatavots no atkritumiem, kurus savādāk pielietot vairs nevarētu.

Severija Inčirauskaite – Kriaunevičiene, stāvlampa, 2010

 Severija Inčirauskaite – Kriaunevičiene, sienas lampa, 2010

Marta Ģibiete, lampa no kolekcijas „Bubaklampa”, 2010 – 2011

INSPIRA – Tobias Grau GmbH, galda lampa „Falling in Love”, 2011

Šī manā skatījumā ir viena no izstādes skaistākajām lampām, kas rada skaistu, mazliet noslēpumainu noskaņu.

 Aigars Lenkēvičs, lampa „Jubilācija”, 2011

            Kopumā varu teikt, ka šī izstāde ir ļoti interesanta un skaista, bagāta ar daudzveidīgiem objektiem. Noteikti ir vērts atlicināt nedaudz laika, lai aizietu uz „Gaismas avotu”! Tur var gan priecēt acis ar skaistām lietām, gan gūt iedvesmu un idejas, lai arī pats radītu ko skaistu.

            J. V. Gēte teicis: „Iespējams, ka kādu dienu, no mums visiem mirdzēs gaisma, un tad nebūs vajadzības pēc jebkāda cita gaismas avota”, cerams, ka kādreiz tā notiks, bet, kamēr mums vēl ir vajadzīgi gaismas avoti, aizejiet uz šo izstādi! Kas zina, varbūt tieši tad, kad mēs būsim pilni ar skaistiem iespaidiem, no mums tiešām sāks mirdzēt gaisma?