Kad jau kādu laiciņu atpakaļ uzzināju, ka Mākslas muzejā "Rīgas Birža" nākamā izstāde būs krievu mākslas izstāde, domāju, ka tā man īsti pie sirds neies, jo uzreiz iztēlojos gleznas ar zilganām un visādos citos košos toņos izkrāsotām mājiņām Sibīrijas sādžās, krievu tautastērpos tērptām vecām sievām, bagātīgas klusās dabas ar zelta un kristāla traukiem, bet... izstāde man sagādāja pamatīgu pārsteigumu, turklāt ļoti pozitīvu pārsteigumu! Protams, bija gan zilās mājiņas, gan tradicionālos tērpos ģērbušās sievas, taču lielāko izstādes daļu aizņēma pavisam citas tematikas un stilistikas darbi.
"[...] Izstāde "Sudraba laikmets" atspoguļo īsu, bet spilgtu krievu mākslas
uzplaukuma periodu, ko nosacīti dēvē par sudraba laikmetu. Šo laiku
raksturo jauna pasaules uztvere un mākslinieciskā domāšana, visu
kultūras jomu strauja attīstība, dažādu stilistisku tendenču
koeksistence, daudzu mākslinieku apvienību aktīva darbība. 19. un 20. gadsimta mijas mākslas ainu Krievijā
veidoja impresionisms, simbolisms un jūgendstils, bet 1910. gados
priekšplānā izvirzījās tādas avangarda mākslas parādības kā
primitīvisms, abstrakcionisms, futūrisms un citi virzieni. [...]" /Ksenija Rudzīte/
Izstāde tematiski sadalīta vairākās daļās, kuras izceļ galvenos sudraba laikmeta
stilistiskos un tematiskos virzienus: "Sudraba laikmeta cilvēki", "Gaisma un gaiss", "Mūžības aicinājums", "Pirmssākumi", "Jaunās mākslas principi", "Mākslinieks un pilsēta". Interesanti, ka darbi atšķiras ne tikai tematiski un stilistiski, bet arī pēc mākslas veidiem - izstādē plašā apjomā pārstāvēta glezniecība, tomēr aplūkojami arī tēlniecības darbi, porcelāna trauki, grafikas, kas izstādi padara bagātīgāku un saistošāku.
Zinaīda Serebrjakova (1884 - 1967) - "Čerkesovu dēla portrets", 1923(?)
Nikolajs Bogdanovs - Beļskis (1868 - 1945) - "Karla Martina Erharta portrets", 20. gs. 20. g. sākums
Nikolajs Uļjanovs (1875 - 1949) - "Marijas Sredinas - Grečaņinovas portrets", 1903
Mihails Vrubels (1856 - 1910) - "Vīrietis ar grāmatu", 1903
Sergejs Aļošins (1886 - 1963) - "Meitenes galva", 1910
Nikolajs Bogdanovs - Beļskis (1868 - 1945) - "Vasaras diena", 1931
Grigorijs Bobrovskis (1873 - 1942) - "Kapri", 20. gs. 10. g. sākums
Aleksejs Isupovs (1889 - 1957) - "Ziemas ainava", 1910
Staņislavs Žukovskis (1873 - 1944) - "Agrs pavasaris", 1899
Sergejs Vinogradovs (1869 - 1938) - "Agrs pavasaris", 1931
Īzaks Levitāns (1860 - 1900) - "Ainava ar vilcienu", ap 1900. g.
Viktors Zarubins (1866 - 1928) - "Vētraina diena", 1912
Nikolajs Milioti (1874 - 1962) - "Fantāzija", 1905
Vasīlijs Kučumovs (1888 - 1959) - "Pēteris I Ņevas krastā", 20. gs. sākums
Osips (Josifs) Brazs (1873 - 1936) - "Meitene rozā kleitā", 20. gs. sākums
Vitolds Bjalinickis - Biruļa (1872 - 1957) - "Pavasara ainava", 1917
Nikolajs Rērihs (1874 - 1974) - "Ceļš", 1936
Apolinārijs Vasņecovs (1856 - 1933) - "Kalnu ainava. Kaukāzs", 1897
Filips Maļavins (1869 - 1940) - "Krievu zemnieces", 1925
Ābrams Arhipovs (1856 - 1902) - "Meitene sarkanā", 1916
Aleksandrs Makovskijs (1869 - 1924) - "Sieviete ar krāsaino šalli", 1916 - 1920
Konstantīns Veščilovs (1877 - 1945) - "Ainava ar baznīcu", 1903
Jevgeņijs Sokolovs (? - ?) - "Ilustrācija krievu tautas dziesmai", 20. gs. sākums
Konstantīns Juons (1875 - 1958) - "Ziemas saule. Ļigavečo (Ziemas diena)", 1916
Kad ieraudzīju šo gleznu, bija grūti noticēt, ka atrodos krievu mākslas izstādē un ka šīs gleznas autors nav mūsu pašu Vilhelms Purvītis. Tik ļoti šī glezna atgādināja Purvīša daiļradi - krāsu toņi, ūdens priekšplānā, koki, ... Interesanti, ka abi mākslinieki dzimuši vienā un tajā pašā gadā.
Krievu māksliniekus diemžēl nepārzinu, taču Rērihs atpazīstams jau no tālienes. Kurš gan nezina viņa zilās kalnu grēdas, kas tā vien liek domās aizceļot kaut kur tālienē, kaut kur aiz kalnu smailēm?
Kā nu krievu mākslas izstāde bez tipiskām Krievijas ainavām un lauku sievām? Lai gan tieši no šāda tipa gleznām pirms nākšanas uz izstādi baidījos, tomēr šoreiz šis izteiktais slāviskums nemaz netraucēja, pat palīdzēja noticēt faktam, ka es tik tiešām atrodos krievu mākslas izstādē.
Sergeja Čehoņina zīmējums - šķīvis ar uzrakstu "Mēs visu pasauli pārvērtīsim ziedošā dārzā", 1922
Pāvels Kuzņecovs (1878 - 1968) - "Klusā daba ar cigarešu etviju", 1913
Iļja Maškovs (1881 - 1944) - "Klusā daba ar kamēlijām", 1915
Mihails Larionovs (1881 - 1964) - "Cilvēks pastaigā", 20. gs. sākums
Konstantīns Korovins (1861 - 1939) - "Vakars Parīzē", pēc 1923
Konstantīns Korovins (1861 - 1939) - "Krievijas pilsētas skats", 1927
Mstislavs Dobužinskis (1875 - 1957) - "Tilta ielā Viļņā", ap 1907
Bieži pēc mākslas izstādes apmeklējuma ir sajūta, ka izstāde bija ļoti laba, bet nav īsti tādu darbu, kas būtu palikuši prātā vairāk kā citi, taču šoreiz bija veseli četri darbi, kas īpaši iekrita acīs (tas gan nenozīmē, ka man nepatika citi darbi, bet šie uz visu citu labo darbu fona izcēlās īpaši). Tāpēc virtuālo ieskatu izstādē beigšu ar savu TOP 4, sākot no ceturtās vietas un beidzot ar pirmo. Par pirmo un ceturto vietu bija absolūta skaidrība, taču par otrās un trešās vietas sadali mazlietiņ nācās palauzīt galvu.
Ceturtajā vietā ierindoju gleznu, kas mani piesaistīja ar savu saulaino, austrumniecisko noskaņu. Tā vien gribētos, lai glezna atdzīvotos un es arī varētu nokļūt tur attēlotajā vietā!
Aleksejs Isupovs (1889 - 1957) - "Samarkanda", 1917 - 1920
Šī ainava manu uzmanību piesaistīja ar brīnišķīgo un dzīvīgo ūdens attēlojumu, reālistiskumu un dzīvespriecīgajiem krāsu toņiem. Gleznā attēlotais ūdens burtiski ņirbēja acu priekšā!
Staņislavs Žukovskis (1873 - 1944) - "Ainava. Meža upe", 1910(?)
Nekad neesmu bijusi un joprojām neesmu liela portretu cienītāja, bet šis portrets mani fascinēja! Tas, kā tajā attēlota gaisma, ir kaut kas neticams! Es pat pacēlu acis uz griestiem, lai pārliecinātos, vai tikai kaut kur nav nomaskēts kāds oranžs prožektors - gaismas klātesamības efekts gleznā ir neiedomājami ticams!
Nikolajs Bogdanovs - Beļskis (1868 - 1945) - "Antoņinas Erhartas portrets", 20. gs. 20. g. sākums
Šī ir mana TOP 4 pirmās vietas laureāte - glezna, kas izstādē sagādāja vislielāko sajūsmas dunku līdzpaņemtās draudzenes sānos un čukstu: "Oho! Paskaties!". Glezna pārsteidza ar apbrīnojami reālistisko dabas atainojumu - likās, ka skatos uz lielformāta fotogrāfiju, nevis gleznu. Ziemas vēsums, sniega svaigā smarža un saules stari bija gandrīz vai sajūtami izstādes telpā. Šķiet, ka nekad agrāk nebiju redzējusi tik brīnišķīgu saules gaismas un tās radīto koku ēnu attēlojumu gleznā. Šeit gan jāpiemin, ka šī glezna noteikti jābauda no attāluma. Pienākot tuvumā, glezna zaudē daļu savas burvības - saules vietā ieraugot treknu krāsas pleķi un to, ka koku zari nu nepavisam nav tik smalki izgleznoti, kā tas liekas no attāluma, zūd maģiskā realitātes sajūta. Tāpēc iegrimstiet šajā ziemas ainavā no lielāka attāluma, un varbūt arī jums šī kļūs par gleznu numur viens!
Nu ko, tagad ātri dodieties uz izstādi un veidojiet paši savus mīļāko mākslas darbu topus! Šī noteikti ir izstāde, kur nebūs problēmu atrast kādu sev sirdij tuvu darbu!
Paldies par intrigas izmešanu un daudzajām bildēm. Ļoti sakārdināja aiziet un aplūkot!
AtbildētDzēst