Lai kaut mazliet atpūstos no sesijas laika saspringtības, devos veldzēties mākslā uz "Rīgas Biržu", kur patlaban apskatāma holandiešu un flāmu vecmeistaru gleznu izstāde "Floras valstība". Izstādē aplūkojamie darbi ir no Maskavas mākslas galerijas "Modus Vivendi" kolekcijas.
Gleznas bagātīgi papildinātas ar griezto ziedu kompozīcijām. Kad iepriekš presē skatījos fotogrāfijas no izstādes, nevarēju saprast, vai puķes ir īstas vai mākslīgas. No vienas puses - mākslīgās puķes būtu šausmīgi bezgaumīgi, no otras puses - nevar būt, ka visu vasaru muzeja darbinieki mainīs un kops griezto ziedu pušķus!
Lai gan izstāde saucas "Floras valstība", tajā aplūkojamas ne tikai klusās dabas ar ziediem, bet arī ainavas, sadzīves skati, portreti.
Līdolfs Bakhausens (1631 - 1708) - "Vētra pie klinšainā krasta", 17. gs. 2. puse
Jākobs de Hoišs (1656 - 1701) - "Itāliska ainava ar upi, sargtorni un ganiem", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse
Karels fan Fālens (1683 - 1733) - "Divi ševalje pie ceļmalas smēdes", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse
Floris fan Shutens (1580/1588 - 1656) - "Virtuves interjers", 16. gs. 2. puse - 17. gs. 1. puse
Jans Pauels Hilemans Vecākais (1618 - pēc 1675) - "Pārpilnības alegorija. Klusā daba ar omāriem, austerēm, citroniem, ķiršiem un papagaili pie atvērta loga", 17. gs.
Līdzās piesātināti tumšajām gleznām aplūkojamas arī gaišas gleznas ar diezgan īpatnēju zilās krāsas toni - gandrīz vai tirkīza krāsa.
Pīters fan Būmens (1667 - 1721) - "Arkādiska ainava ar medniekiem atpūtā", 17. gs. 2. puse
Izstādē pārstāvēti dažādi glezniecības žanri, tomēr galvenais uzsvars likts uz klusajām dabām un kompozīcijām ar ziediem. Tās ir tik bagātīgas un krāšņas! Puķes uzgleznotas tik reāli, ka brīžiem šķiet - pastiepjot roku pretī gleznai, plaukstā iegultu kāds zieds, ko varētu noplūkt. Stāvot un aplūkojot gleznas, sāka likties, ka var sajust pat puķu smaržu! Tik sirreāla sajūta! Līdz pēkšņi attapos, ka smarža nāk no griezto ziedu pušķiem...
Pīters Kastels III (1684 - 1749) - "Majestātiskā klusā daba ar ziedu vāzi", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse
Starp citu - izstādē var ne tikai baudīt mākslu, bet arī mācīties pazīt ziedus, kas ir ļoti noderīgi tādam puķu nepazinējam kā man! Blakus gleznām ir mazas reprodukcijas, kurās katram ziedam piešķirts cipars, kuru var sameklēt tabulā, lai noskaidrotu, kā šo puķi sauc latviski, krieviski un latīniski. Māksla savienota ar zinātni.
Jans Everts Morels I (1769 - 1808) - "Klusā daba ar ziediem", 17. gs. 2. puse
Jans Baptists Bosharts II (1667 - 1746) - "Ziedu vainags ar agrīnās kristietības motīvu medaljonā", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse
Mišels Džozefs Spīkerts (1748 - 1838) - "Ziedu pušķis ar augļiem un kukaiņiem", 17. gs. 2. puse
Karels fan Fogelars (1653 - 1695) - "Klusā daba ar peonijām, rozēm, lilijām, tulpēm un narcisēm", 17. gs
Jans Pīters Brēhels (1628 - 1664/1684) - "Klusā daba ar īrisiem, rozēm un narcisēm stikla vāzē", 17. gs.
Jākobs Melhiors fan Herks (1692 - ap 1735) - "Klusā daba ar ziediem", 18. gs. 1. puse
Glezna, kas pārējo darbu bagātīgumā un pamatīgumā izceļas ar savu smalkumu. Vai pie vainas varētu būt tas, ka atšķirībā no lielākās daļas izstādē aplūkojamo gleznu, šī darba autore ir sieviete?
Alīda Vithos (1659 - 1730) - "Akvilēģija ar taureņiem un ķirzaku", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse
Arī šī glezna izceļas ar trauslumu un ļoti gaišiem toņiem. Un atkal - autore ir sieviete! Šķiet, te jau var sākt veidot kādus secinājumus...
Jakoba Marija fan Trosta - Nikele - "Klusā daba ar ziediem", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse
Ja dzīvo pilsētā un nav kur smelties ziedu smaržu, noteikti dodies uz šo izstādi! Varēsi ieelpot ziedus sevī gan caur plaušām, gan acīm un attapties mazliet noslēpumainā un puķu skurbuma pilnā vasaras naktī! Pat ja tev ir pieejami puķu klēpji Latvijas laukos, ir vērts doties uz izstādi, lai smeltos iedvesmu 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecības tradīcijās. Kas zina, varbūt izstāde tevi iedvesmos tik ļoti, ka pēc pāris dienām sēdēsi kādā puķu pļavā un gleznosi pats savas ziedu kompozīcijas?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru