Izstāde "Negantnieki. Mākslinieki - sabiedrības izaicinātāji" izstāžu zālē "Arsenāls" (15.06.2012 - 29.07.2012)

        Laikam jau vārds "provokācija" īsi un kodolīgi pasaka par šo izstādi pilnīgi visu. Absolūta un nebeidzama provokācija. Dažreiz cilvēkus savādāk nav iespējams ietekmēt, kā vien kārtīgi sapurinot. Šī ir izstāde, no kuras grūti atslēgties, bet tāds jau arī ir provokatīvās mākslas mērķis - šokēt un likt padomāt.

        "Izstāde pārstāv Latvijas māksliniekus-provokatorus ar darbiem, kas tapuši no 1980. gadu otrās puses līdz mūsdienām – laikā, kad vienīgais cenzūras aparāts ir bijusi pašas sabiedrības attieksme. Lai uzsvērtu vienu no izstādes uzstādījumiem – demonstrēt vērtēšanas kritēriju nosacītību –, ekspozīcijā apvienotas vairākas mākslinieku paaudzes, izceļot tos autorus, kuri ir vērsti uz sabiedrības izaicināšanu. Kas reiz 1980. gados izpelnījās asu sabiedrības un arī mākslas pazinēju kritiku, mūsdienās bauda klasiķu statusu." /Sniedze Kāle/

        Daudzi darbi līdz brīdim, kad tiek izlasīts darba nosaukums, šķiet neizprotami. Pēc nosaukuma izlasīšanas, darbs uzreiz iegūst jaunu jēgu, jo nosaukumā koncentrētā veidā ievietota darba būtība un galvenā doma.

Kārlis Vītols - "Patērētāju altāris", 2007

Maija Kurševa - "Mana piektdiena", 2008

        Provokācijām ļoti pateicīga un izstādē diezgan plaši pārstāvēta tēma ir vara, politika un valdošie tēli tajā.

Kristians Brekte - "Dakter's nāk", 2012

Juris Utāns - "Klasika" no cikla "Zelta laikmets", 2009

Juris Artūrs Putrāms - No sērijas "Garāmgājējs", 1985

Kristaps Ģelzis - "Trīs grācijas", 1990

Leonards Laganovskis - "Mc Lenin I", 1998 - 2008

Vilnis Putrāms - "Dialogs", 1990

Sergejs Djomins - "Pašportrets ar vistas kauliem", 2002

Kristians Brekte - "Talantu fabrika", 2012

Aija Zariņa - "Eiropas nolaupīšana", 1989

        Vieni no šokējošākajiem darbiem ir Kristiana Brektes fotogrāfijas no sērijas "Morgs", kurās redzami dzīvnieku līķi pilsētvidē. Dīvaini, bet šāda maltā gaļa kā darbā "Saulkrastu šoseja" ir daudz vieglāk panesama, nekā absolūti neskarts dzīvnieka ķermenis asiņu peļķē... Interneta resursos atradu, ka mākslinieks ar šo darbu sēriju vēlējies runāt par netveramajām attiecībām starp dzīvību un nāvi, saglabājot uzsvaru uz laicīgā pārejošo un nepatstāvīgo raksturu.

Kristians Brekte - "Saulkrastu šoseja" no sērijas "Morgs", 2008

Juris Artūrs Putrāms - "Spēlmanis" no sērijas "Sabiedrības struktūra", 20. gs. 90. gadi

        Mākslinieki nebaidās ironizēt pat par parasti tik neaizskaramo tēmu - reliģija. Pareizi vien ir, jo ja pat māksliniekiem šī būtu tabu tēma, tad kurš gan cits uzdrošinātos ko bilst par reliģijas pasaulē tik bieži sastopamajām ačgārnībām?

Vladislavs Lakše - "Priesteris", 2010

        Diemžēl daļu izstādes sastāda darbi ar tādiem sižetiem, kādus parasti mazi puišeļi sazīmējuši tualetēs, tuneļos un citās vietās uz sienām... Vai šajos darbos maz ielikta kāda dziļāka jēga?

Normunds Lācis - Centrālā daļa no triptiha "XXX", 1989

Kārlis Vītols - "Breivīks Tevī", 2012

        Pat mākslas un kultūras vērtības šiem māksliniekiem nav neaizskarams temats. 

Kristians Brekte - "Purvīts griežas kapā", 2011

Artūrs Bērziņš - "Harakiri", 2010

Oļegs Tillbergs - "Pievienošanās Visumam", 1990

Vilnis Putrāms - Bez nosaukuma, 1988 - 1989

        Nezinu, kāda ir mākslinieka ideja, bet man radās jautājums tiem, kas jau sāk šausmināties par šo darbu: kas ir ļaunāk - mirušu kaķēnu izmantot mākslas darba radīšanai vai dzīvus kaķēnus sūtīt uz jūrskolu?

Kristians Brekte - "Sašinka", 2005

Kristians Brekte - "Izskaties aizņemts", 2003

Gints Apsītis - Ilustrācijas animācijas filmu triloģijai "Bondancer", "Ministry Messiah", "Magnolia Magnet", 2002 - 2012

Juris Utāns - "Ginekologa nāve", 1990 - 1992

Gints Gabrāns - "Viss notiek galvā", 1996

        Ja provokatīvajam darbam ir skaidri nolasāms zemteksts ar dziļāku domu, tad šis provokatīvisms un šokējošais izpildījums attaisnojas. Skumji, taču izstādē bija arī tādi darbi, kuriem dziļāku jēgu saskatīt nebija iespējams. Tie lika vien aizdomāties par autoru psihes stāvokli.Vai ir vērts šokēt cilvēkus vienkārši šokēšanas dēļ? Vai mūsdienu pasaulē, kad apkārt jau tā valda tik daudz negāciju, tas būtu vajadzīgs? Provokācijai jābūt ar mērķi.

        Brīdinājums: cilvēkiem ar vājiem nerviem, augstām ētiskajām un estētiskajām prasībām šī izstāde varētu būt traumatiska. Nezinu gan, kāpēc šāds brīdinājums nav uzlikts pirms ieejas izstādē, jo nosaukums "Negantnieki" rada daudz dauzonīgāku un rotaļīgāku sajūtu nekā izstādē redzamais. Izstādē netīšām var iemaldīties kāda pavecāka tantīte, kurai no redzētā var piemesties ģībonis (labākajā gadījumā), un kurš tad būs vainīgs?

        Savukārt drosmīgajiem - uz priekšu! Provokatīvs vai pieņemams - tie ir relatīvi jēdzieni, kas atkarīgi no vērtēšanas kritērijiem. Galu galā, Gintam Gabrānam ir taisnība - tik tiešām viss notiek galvā, un katra paša ziņā ir izvēlēties, kā uz redzēto reaģēt. Katram pašam jālemj - kas ir māksla, kas nav, kas ir provokācija, kas nav. Katrā ziņā tabu tēmas šajā izstādē neeksistē, bet vai tādas vispār būtu vajadzīgas, domājiet paši.

        Izstāde skarbā veidā parāda problēmas sabiedrībā. Kamēr sabiedrība būs tāda, kāda tā ir, provokatīvajiem māksliniekiem būs tēmas darbiem. Ja negribam dzīvot tik šausminošā sabiedrībā, kāda ir atspoguļota izstādē, pēdējais laiks mainīties.

        Šī ir izstāde, kura neļaus tik vienkārši aizmirst par sevi, aizverot izstāžu zāles durvis. Tā liks pārvērtēt sabiedrības vērtības un normas, savas vērtības un galīgi sagriezīs visu kājām gaisā. Varen neganti!

Izstāde "Floras valstība. 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība" Mākslas muzejā "Rīgas Birža" (8.06.2012 - 26.08.2012)

         Lai kaut mazliet atpūstos no sesijas laika saspringtības, devos veldzēties mākslā uz "Rīgas Biržu", kur patlaban apskatāma holandiešu un flāmu vecmeistaru gleznu izstāde "Floras valstība". Izstādē aplūkojamie darbi ir no Maskavas mākslas galerijas "Modus Vivendi" kolekcijas.

        Gleznas bagātīgi papildinātas ar griezto ziedu kompozīcijām. Kad iepriekš presē skatījos fotogrāfijas no izstādes, nevarēju saprast, vai puķes ir īstas vai mākslīgas. No vienas puses - mākslīgās puķes būtu šausmīgi bezgaumīgi, no otras puses - nevar būt, ka visu vasaru muzeja darbinieki mainīs un kops griezto ziedu pušķus!

        Lai gan izstāde saucas "Floras valstība", tajā aplūkojamas ne tikai klusās dabas ar ziediem, bet arī ainavas, sadzīves skati, portreti.

Līdolfs Bakhausens (1631 - 1708) - "Vētra pie klinšainā krasta", 17. gs. 2. puse

 

Jākobs de Hoišs (1656 - 1701) - "Itāliska ainava ar upi, sargtorni un ganiem", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse

 

Karels fan Fālens (1683 - 1733) - "Divi ševalje pie ceļmalas smēdes", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse

 

Floris fan Shutens (1580/1588 - 1656) - "Virtuves interjers", 16. gs. 2. puse - 17. gs. 1. puse

 

Jans Pauels Hilemans Vecākais (1618 - pēc 1675) - "Pārpilnības alegorija. Klusā daba ar omāriem, austerēm, citroniem, ķiršiem un papagaili pie atvērta loga", 17. gs.

        Līdzās piesātināti tumšajām gleznām aplūkojamas arī gaišas gleznas ar diezgan īpatnēju zilās krāsas toni - gandrīz vai tirkīza krāsa.

 

Pīters fan Būmens (1667 - 1721) - "Arkādiska ainava ar medniekiem atpūtā", 17. gs. 2. puse

 

Matejs Shovards (1665 - 1702/1712) - "Zemnieki pie kroga", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse

          Izstādē pārstāvēti dažādi glezniecības žanri, tomēr galvenais uzsvars likts uz klusajām dabām un kompozīcijām ar ziediem. Tās ir tik bagātīgas un krāšņas! Puķes uzgleznotas tik reāli, ka brīžiem šķiet -  pastiepjot roku pretī gleznai, plaukstā iegultu kāds zieds, ko varētu noplūkt. Stāvot un aplūkojot gleznas, sāka likties, ka var sajust pat puķu smaržu! Tik sirreāla sajūta! Līdz pēkšņi attapos, ka smarža nāk no griezto ziedu pušķiem...

 Pīters Kastels III (1684 - 1749) - "Majestātiskā klusā daba ar ziedu vāzi", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse

        Starp citu - izstādē var ne tikai baudīt mākslu, bet arī mācīties pazīt ziedus, kas ir ļoti noderīgi tādam puķu nepazinējam kā man! Blakus gleznām ir mazas reprodukcijas, kurās katram ziedam piešķirts cipars, kuru var sameklēt tabulā, lai noskaidrotu, kā šo puķi sauc latviski, krieviski un latīniski. Māksla savienota ar zinātni.

 

  

Jans Everts Morels I (1769 - 1808) - "Klusā daba ar ziediem", 17. gs. 2. puse

 

Jans Baptists Bosharts II (1667 - 1746) - "Ziedu vainags ar agrīnās kristietības motīvu medaljonā", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse

 

Mišels Džozefs Spīkerts (1748 - 1838) - "Ziedu pušķis ar augļiem un kukaiņiem", 17. gs. 2. puse

 

Karels fan Fogelars (1653 - 1695) - "Klusā daba ar peonijām, rozēm, lilijām, tulpēm un narcisēm", 17. gs

 

Jans Pīters Brēhels (1628 - 1664/1684) - "Klusā daba ar īrisiem, rozēm un narcisēm stikla vāzē", 17. gs.

 

Jākobs Melhiors fan Herks (1692 - ap 1735) - "Klusā daba ar ziediem", 18. gs. 1. puse

         Glezna, kas pārējo darbu bagātīgumā un pamatīgumā izceļas ar savu smalkumu. Vai pie vainas varētu būt tas, ka atšķirībā no lielākās daļas izstādē aplūkojamo gleznu, šī darba autore ir sieviete?

 

Alīda Vithos (1659 - 1730) - "Akvilēģija ar taureņiem un ķirzaku", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse

        Arī šī glezna izceļas ar trauslumu un ļoti gaišiem toņiem. Un atkal - autore ir sieviete! Šķiet, te jau var sākt veidot kādus secinājumus...

Jakoba Marija fan Trosta - Nikele - "Klusā daba ar ziediem", 17. gs. 2. puse - 18. gs. 1. puse

        Ja dzīvo pilsētā un nav kur smelties ziedu smaržu, noteikti dodies uz šo izstādi! Varēsi ieelpot ziedus sevī gan caur plaušām, gan acīm un attapties mazliet noslēpumainā un puķu skurbuma pilnā vasaras naktī! Pat ja tev ir pieejami puķu klēpji Latvijas laukos, ir vērts doties uz izstādi, lai smeltos iedvesmu 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecības tradīcijās. Kas zina, varbūt izstāde tevi iedvesmos tik ļoti, ka pēc pāris dienām sēdēsi kādā puķu pļavā un gleznosi pats savas ziedu kompozīcijas?

Dmitrija Gutova "Gondola" Mākslas muzejā "Rīgas Birža"

         Ienākot "Rīgas Biržas" ātrijā, nesteidzies pirkt biļetes vai mesties aplūkot muzeju un izstādes, vispirms pacel acis uz augšu! No 2012. gada 29. maija saules staros tur gozējas pasaulslavenā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova laikmetīgās mākslas darbs "Gondola".

        Mākslas darbu "Gondola" Dmitrijs Gutovs veidoja īpaši "Rīgas Biržas" ātrijam pēc mākslas zinātnieces Helēnas Demakovas uzaicinājuma.Tas radīts kā Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvinājums muzejam.
        Gutova 11 metrus garajam mākslas darbam izmantota īsta gondola, kas 30 gadus peldējusi pa Venēcijas kanāliem.
        "Dmitrija Gutova "Gondola" ir sastindzis īstas Venēcijas gondolas sprādziens – telpisks, taču reizē lineāri skaidrs vēstījums – kā visi šī izcilā mākslinieka darbi. Tas ir no sprādziena haosa radīts kosmoss – sakārtota kultūras pasaule. Tajā nav nekā lieka, tās forma ir skaidra, jo pastāv skaidrība autora galvā," atzīmē mākslas kuratore Helēna Demakova.