Izstāde "Marimekko. Dizains. Somija" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (8.11.2012 - 6.01.2013) )

         Patlaban ir īstais laiks, lai dotos uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju! Kāpēc? Paskat, aiz loga viss tik pelēks, pelēks... Bet Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā valda īsts krāsu sprādziens! Tieši tas, kas tagad tik ļoti nepieciešams. Kas tad tur tāds noticis? Uz kādu laiku muzeja telpas ieņēmis Somijas dizaina zīmols "Marimekko".

 Maija Isola - raksts "Magone", 1964

        "[...] Uzņēmums "Marimekko" radās pēc Otrā pasaules kara – laikā, kad cilvēki izjuta vēlmi pēc skaistuma un romantikas, ko palīdzēja piepildīt "Marimekko" audumu ražotāji. Vienlaikus uzņēmumā notika arī eksperimenti jaunu apdruku un tekstilmateriālu radīšanā, strauji attīstoties un ieviešot ražošanā jaunus paraugus. "Marimekko" koncepcija bija minimālisms, lakonisms un ieturēts stils, ko inspirēja japāņu mākslas elegance. Zināmā mērā arī pēckara smagā ekonomiskā situācija un materiālu trūkums noteica šādu pieeju, bet šis virziens turpmāk izveidojās par somu dizainam raksturīgo tendenci. [...]

        Sākotnēji zīmols bija atpazīstams ar tekstila dizainu, ko raksturoja spilgtas un neordināras apdrukas. [...] "Marimekko" zīmola starptautiskai popularitātei nozīmīgs bija 1960. gads, kad Žaklīna Kenedija – ASV pirmā lēdija un modes ikona – iegādājās deviņas "Marimekko" kleitas. Arī tādi ietekmīgi un pazīstami žurnāli kā "Life" un "Vogue" veidoja vairākas iespaidīgas fotoreportāžas par "Marimekko" produkciju. Foto sesijas tika uzņemtas uz Somijas vasaras dabas skatu fona, kas savā veidā veicināja interesi par šo ziemeļu valsti.

         Zīmola dizaina rokraksts ir pilns kontrastu un ir saistīts ar tādiem pretmetiem kā daba un pilsētvide, unikālā māksla pret masu produkciju, mākslinieciskais pret funkcionālo, ikdienišķais pret svinīgo, dabas iedvesmotais pret ģeometrisko, racionālais pret romantisko, mājīgais pret eksotisko vai citādo, ergonomiskais pret tīru formu, askētiskais pret formu bagātību, somu mentalitātei raksturīgais pret starptautiskām tendencēm. [...]" /Inese Baranovska, Rolands Krutovs/

        Izstādē plašā klāstā aplūkojami gan lieli, gan mazi audumu apdruku paraugi, tērpi, aksesuāri, apavi, pat trauki, kā arī foto un video materiāli. Ļoti interesanti ir tas, ka vienkopus redzami gan zīmola pirmsākumos radītie darbi, gan arī pavisam nesen tapušie izstrādājumi.

''Marimekko" krāsu paraugi

Vuoko Nurmesniemi - fragments no kleitas "Saderināšanās", raksts "Bērna valodiņa", 1958 - 1959

Maija Isola - raksts "Dombra", 1960

Maija Isola - raksts "Akmeņi", 1956; Maija Isola - raksts "Arbūzs", 1963

 

Maija Isola - raksts "Aka", 1964;  Maija Isola - raksts "Pupuķis", 1961

No kreisās: Līsa Suvanto - kleita "Arka", 1964; Līsa Suvanto - kleita "Arka", 1964; Līsa Suvanto - kleita "Gailis", 1961

Maija Isola - raksts "Mežrozīte", 1964; Maija Isola - raksts "Noass", 1961

Annika Rimala - fragments no kleitas "Vasaras Valentīns", raksts "Lācenes", 1961

Vuoko Nurmesniemi - krāsu paraugi rakstam "Pikolo", 1953

Maija Isola - raksts "Katjuša", 1960

No kreisās: Annika Rimala - kleita "Patvērums", 1966, raksts "Lēcas"; Annika Rimala - kleita "Svītrainā pelerīne", 1965, raksts "Galerija", 1957

Maija Isola - raksts "Vēju ligzda", 1959

Annika Rimala - kleita "Džokers", 1967; Annika Rimala - kleita "Darvas ziedi", 1961, raksts "Purva ezers", 1961

Annika Rimala - fragments no kleitas "Duets", raksts "Augļu groziņš", 1963

Annika Rimala - fragments no kleitas "Ludmila", 1962, raksti "Zarotā svītra" un "Pērļu mežģīnes", 1959

Maija Isola - raksts "Zemeņu kalni", 1969

         "Marimekko" izstrādājumiem raksturīgs tas, ka raksti izskatās gluži kā ar otu vilkti - mazliet neprecīzi, drebelīgi, vietām pat redzamas gandrīz vai otas vilciena svītras. Pat ierasti tik precīzais šaha raksts "Marimekko" izpildījumā ieguvis dabīgu dzīvīgumu.

Vuoko Nurmesniemi - fragments no kleitas, raksts "Spēļu kauliņš", 1954


Fudživo Išimoto - raksts "Sumo", 1977

Penti Rinta - fragments no kleitas "Vera", raksts "Plaisa", 1972

Annika Rimala - kleita, 1974, raksti "Pikolo", "Nasti", "Bērna valodiņa", 1953 - 1959; Līsa Suvanto - kleita "Oktāva", raksts "Rūtains", 1973

Katsuji Vakisaka - raksts "Bu bū", 1975

Maija Isola - raksts "Imperatora kronis", 1967; Maija Isola - raksts "Medūza", 1967

 

Annika Rimala - T-krekli, raksts "Svītrainie", 1968; Hilka Rahikainena un Ristomati Ratia - dažādi priekšmeti, 1971

Katsuji Vakisaka - raksts "Karuselis", 1973

         Hei, vai kāds šeit spēlējies ar krāsainajiem zīmuļiem  vai krītiņiem? Nē, arī tas ir "Marimekko"!

Fudživo Išimoto - raksts "Ainava", 1982

Līsa Suvanto - kleita "Fregate", 1973, raksts "Strazds"; Marja Suna - kleita "Globuss", 1993

Kleita "Una", 2011, Maija Isola - raksts "Magone", 1964; Nora Nīnikoski - kleita "Nadja", 2011

Mika Pīrainens - koka kurpes, 2004, Annika Rimala - raksts "Piparkūkas", 1963

Katsuji Vakisaka - raksts "Yume", 1969; Astrida Silvana - raksts "Dzirkstošais ūdens", 2010

Ražotāja "Converse" kedas, 2011, Maija un Kristina Isolas - raksts "Delta", 1983

Teresa Mūrhausa - raksts "Zilais gepards", 2008

Maija Louekari - raksts "Lupatu sega", 2009

         Nu, vai arī jums sagribējās pamielot acis ar dzīvespriecīgām un košām krāsām, jestriem un uzmundrinošiem rakstiem? Uz priekšu! Izstāde "Marimekko. Dizains. Somija" jūs jau gaida! Tā ir brīnišķīga iespēja kaut uz mirkli atgriezties vasaras krāsās, sajūtās un priekos!

Rita Salo - rokassprādzes, 1967

Izstāde "Sudraba laikmets. Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām. 1890 - 1930" Mākslas muzejā "Rīgas Birža" (02.11.2012 - 20.01.2013)

         Kad jau kādu laiciņu atpakaļ uzzināju, ka Mākslas muzejā "Rīgas Birža" nākamā izstāde būs krievu mākslas izstāde, domāju, ka tā man īsti pie sirds neies, jo uzreiz iztēlojos gleznas ar zilganām un visādos citos košos toņos izkrāsotām mājiņām Sibīrijas sādžās, krievu tautastērpos tērptām vecām sievām, bagātīgas klusās dabas ar zelta un kristāla traukiem, bet... izstāde man sagādāja pamatīgu pārsteigumu, turklāt ļoti pozitīvu pārsteigumu! Protams, bija gan zilās mājiņas, gan tradicionālos tērpos ģērbušās sievas, taču lielāko izstādes daļu aizņēma pavisam citas tematikas un stilistikas darbi.

         "[...] Izstāde "Sudraba laikmets" atspoguļo īsu, bet spilgtu krievu mākslas uzplaukuma periodu, ko nosacīti dēvē par sudraba laikmetu. Šo laiku raksturo jauna pasaules uztvere un mākslinieciskā domāšana, visu kultūras jomu strauja attīstība, dažādu stilistisku tendenču koeksistence, daudzu mākslinieku apvienību  aktīva darbība. 19. un 20. gadsimta mijas mākslas ainu Krievijā veidoja impresionisms, simbolisms un jūgendstils, bet 1910. gados priekšplānā izvirzījās tādas avangarda mākslas parādības kā primitīvisms, abstrakcionisms, futūrisms un citi virzieni. [...]" /Ksenija Rudzīte/

         Izstāde tematiski sadalīta vairākās daļās, kuras izceļ galvenos sudraba laikmeta stilistiskos un tematiskos virzienus: "Sudraba laikmeta cilvēki", "Gaisma un gaiss", "Mūžības aicinājums", "Pirmssākumi", "Jaunās mākslas principi", "Mākslinieks un pilsēta". Interesanti, ka darbi atšķiras ne tikai tematiski un stilistiski, bet arī pēc mākslas veidiem - izstādē plašā apjomā pārstāvēta glezniecība, tomēr aplūkojami arī tēlniecības darbi, porcelāna trauki, grafikas, kas izstādi padara bagātīgāku un saistošāku.

Zinaīda Serebrjakova (1884 - 1967) - "Čerkesovu dēla portrets", 1923(?)

Nikolajs Bogdanovs - Beļskis (1868 - 1945) - "Karla Martina Erharta portrets", 20. gs. 20. g. sākums

 Nikolajs Uļjanovs (1875 - 1949) - "Marijas Sredinas - Grečaņinovas portrets", 1903

Mihails Vrubels (1856 - 1910) - "Vīrietis ar grāmatu", 1903

Sergejs Aļošins (1886 - 1963) - "Meitenes galva", 1910

Nikolajs Bogdanovs - Beļskis (1868 - 1945) - "Vasaras diena", 1931

 Grigorijs Bobrovskis (1873 - 1942) - "Kapri", 20. gs. 10. g. sākums

 Aleksejs Isupovs (1889 - 1957) - "Ziemas ainava", 1910

 Staņislavs Žukovskis (1873 - 1944) - "Agrs pavasaris", 1899

 Sergejs Vinogradovs (1869 - 1938) - "Agrs pavasaris", 1931

 Īzaks Levitāns (1860 - 1900) - "Ainava ar vilcienu", ap 1900. g.

Viktors Zarubins (1866 - 1928) - "Vētraina diena", 1912

Nikolajs Milioti (1874 - 1962) - "Fantāzija", 1905

Vasīlijs Kučumovs (1888 - 1959) - "Pēteris I Ņevas krastā", 20. gs. sākums

Osips (Josifs) Brazs (1873 - 1936) - "Meitene rozā kleitā", 20. gs. sākums

         Kad ieraudzīju šo gleznu, bija grūti noticēt, ka atrodos krievu mākslas izstādē un ka šīs gleznas autors nav mūsu pašu Vilhelms Purvītis. Tik ļoti šī glezna atgādināja Purvīša daiļradi - krāsu toņi, ūdens priekšplānā, koki, ... Interesanti, ka abi mākslinieki dzimuši vienā un tajā pašā gadā.

Vitolds Bjalinickis - Biruļa (1872 - 1957) - "Pavasara ainava", 1917

         Krievu māksliniekus diemžēl nepārzinu, taču Rērihs atpazīstams jau no tālienes. Kurš gan nezina viņa zilās kalnu grēdas, kas tā vien liek domās aizceļot kaut kur tālienē, kaut kur aiz kalnu smailēm?

Nikolajs Rērihs (1874 - 1974) - "Ceļš", 1936

Apolinārijs Vasņecovs (1856 - 1933) - "Kalnu ainava. Kaukāzs", 1897

         Kā nu krievu mākslas izstāde bez tipiskām Krievijas ainavām un lauku sievām? Lai gan tieši no šāda tipa gleznām pirms nākšanas uz izstādi baidījos, tomēr šoreiz šis izteiktais slāviskums nemaz netraucēja, pat palīdzēja noticēt faktam, ka es tik tiešām atrodos krievu mākslas izstādē.

Filips Maļavins (1869 - 1940) - "Krievu zemnieces", 1925

Ābrams Arhipovs (1856 - 1902) - "Meitene sarkanā", 1916

Aleksandrs Makovskijs (1869 - 1924) - "Sieviete ar krāsaino šalli", 1916 - 1920

Konstantīns Veščilovs (1877 - 1945) - "Ainava ar baznīcu", 1903

Jevgeņijs Sokolovs (? - ?) - "Ilustrācija krievu tautas dziesmai", 20. gs. sākums

  Sergeja Čehoņina zīmējums - šķīvis ar uzrakstu "Mēs visu pasauli pārvērtīsim ziedošā dārzā", 1922

Pāvels Kuzņecovs (1878 - 1968) - "Klusā daba ar cigarešu etviju", 1913

Iļja Maškovs (1881 - 1944) - "Klusā daba ar kamēlijām", 1915

Mihails Larionovs (1881 - 1964) - "Cilvēks pastaigā", 20. gs. sākums

Konstantīns Korovins (1861 - 1939) - "Vakars Parīzē", pēc 1923

Konstantīns Korovins (1861 - 1939) - "Krievijas pilsētas skats", 1927

Mstislavs Dobužinskis (1875 - 1957) - "Tilta ielā Viļņā", ap 1907

         Bieži pēc mākslas izstādes apmeklējuma ir sajūta, ka izstāde bija ļoti laba, bet nav īsti tādu darbu, kas būtu palikuši prātā vairāk kā citi, taču šoreiz bija veseli četri darbi, kas īpaši iekrita acīs (tas gan nenozīmē, ka man nepatika citi darbi, bet šie uz visu citu labo darbu fona izcēlās īpaši). Tāpēc virtuālo ieskatu izstādē beigšu ar savu TOP 4, sākot no ceturtās vietas un beidzot ar pirmo. Par pirmo un ceturto vietu bija absolūta skaidrība, taču par otrās un trešās vietas sadali mazlietiņ nācās palauzīt galvu.

          Ceturtajā vietā ierindoju gleznu, kas mani piesaistīja ar savu saulaino, austrumniecisko noskaņu. Tā vien gribētos, lai glezna atdzīvotos un es arī varētu nokļūt tur attēlotajā vietā!

Aleksejs Isupovs (1889 - 1957) - "Samarkanda", 1917 - 1920

         Šī ainava manu uzmanību piesaistīja ar brīnišķīgo un dzīvīgo ūdens attēlojumu, reālistiskumu un dzīvespriecīgajiem krāsu toņiem. Gleznā attēlotais ūdens burtiski ņirbēja acu priekšā!

          Staņislavs Žukovskis (1873 - 1944) - "Ainava. Meža upe", 1910(?)

         Nekad neesmu bijusi un joprojām neesmu liela portretu cienītāja, bet šis portrets mani fascinēja! Tas, kā tajā attēlota gaisma, ir kaut kas neticams! Es pat pacēlu acis uz griestiem, lai pārliecinātos, vai tikai kaut kur nav nomaskēts kāds oranžs prožektors - gaismas klātesamības efekts gleznā ir neiedomājami ticams!

Nikolajs Bogdanovs - Beļskis (1868 - 1945) - "Antoņinas Erhartas portrets", 20. gs. 20. g. sākums

         Šī ir mana TOP 4 pirmās vietas laureāte - glezna, kas izstādē sagādāja vislielāko sajūsmas dunku līdzpaņemtās draudzenes sānos un čukstu: "Oho! Paskaties!". Glezna pārsteidza ar apbrīnojami reālistisko dabas atainojumu - likās, ka skatos uz lielformāta fotogrāfiju, nevis gleznu. Ziemas vēsums, sniega svaigā smarža un saules stari bija gandrīz vai sajūtami izstādes telpā. Šķiet, ka nekad agrāk nebiju redzējusi tik brīnišķīgu saules gaismas un tās radīto koku ēnu attēlojumu gleznā. Šeit gan jāpiemin, ka šī glezna noteikti jābauda no attāluma. Pienākot tuvumā, glezna zaudē daļu savas burvības - saules vietā ieraugot treknu krāsas pleķi un to, ka koku zari nu nepavisam nav tik smalki izgleznoti, kā tas liekas no attāluma, zūd maģiskā realitātes sajūta. Tāpēc iegrimstiet šajā ziemas ainavā no lielāka attāluma, un varbūt arī jums šī kļūs par gleznu numur viens!

 Konstantīns Juons (1875 - 1958) - "Ziemas saule. Ļigavečo (Ziemas diena)", 1916

         Nu ko, tagad ātri dodieties uz izstādi un veidojiet paši savus mīļāko mākslas darbu topus! Šī noteikti ir izstāde, kur nebūs problēmu atrast kādu sev sirdij tuvu darbu!