Noslēpumainā puskrēslā klīstot pa mākslas labirintiem kaut kur starp sapņu pasauli un realitāti, starp apziņu un zemapziņu, starp Latviju un Lietuvu, fonā skanot mūzikai, kuras avots diezgan ilgu laiku ir miglā tīts, iespējams iepazīt divu neparastu mākslinieku - lietuvieša Mikalojus Konstantina Čurļoņa un latvieša Rūdolfa Pērles - daiļradi.
Čurloņa simbolisma virziena darbos izmantotā toņu gamma vien jau liek aizpeldēt tālu, tālu prom sapņu pasaulē - tik niansētas toņu spēles ar krāsu paletes gaisīgākajiem, trauslākajiem un sapņainākiem pigmentiem - visplašāko variāciju violetie, zilie, bēšie, rozā toņi, kas perfekti piemeklētajā apgaismojumā mirdz gluži kā gliemežvāka perlamutra iekšiene.
Savukārt Pērles simbolisma gleznās izmantoti daudz blīvāki, smagnējāki un ekspresīvāki toņi un to klāšanas maniere, aizvirzoties prom no Čurļoņa pieneņpūku vieglajiem sapņiem un pietuvojoties senatnes misticismam un kādam noslēpumainam spēkam.
Tieši šie simbolisma virziena darbi manā skatījumā ir izstādes būtiskākā un interesantākā sastāvdaļa, iespēja katram iegremdēties iztēlē un saskatīt ko savu, bet varbūt kāds cits par sirdij tuvākām atzīs smalki izstrādātās grafiskās kompozīcijas, reālistiskās dabas ainavas, ziedu klusās dabas vai fotogrāfijas.
"[...] Mikalojus Konstantins Čurļonis ir vienlīdz izcils gan glezniecībā, gan mūzikā. Viņa vārdu saista ar sinestēzijas jēdzienu,
kas aktualizējās mākslas filozofijā ap 1900. gadu, uzsverot dažādu
mākslas disciplīnu saplūšanu. Čurļoņa gadījumā tā ir arī retā spēja ar
krāsu „padarīt redzamu” skaņu. Izstādē
M. K. Čurļoņa darbi iezīmē trīs tematiskos lokus – simboliskās
kompozīcijas, jūras ainavas un senās Lietuvas motīvus. Fotogrāfijas
savukārt dokumentē mākslinieka 1905. gada ceļojumu uz Kaukāzu, kur gūtie
iespaidi pēc tam reflektējas gan zīmējumos, gan glezniecībā.
Rūdolfs Pērle
kā personība un kā mākslinieks ir izteikts savrupa radošā ceļa gājējs,
spilgti individuāls, sevī noslēgts, ne ar vienu citu nesajaucams radošs
gars. Gleznotāja būtībai tuva latviskā mentalitāte, taču mākslā viņš
ļāva valdīt vispārcilvēciskām tēmām un noskaņām.
20. gadsimta sākuma
Pēterburgā Čurļonis bija tā laika mākslinieku elites visnotaļ atzīts un
augsti vērtēts, turpretī Pērle spiests strādāt algotu darbu gumijas
fabrikā „Треугольник” un gleznot brīvajos
brīžos, tomēr viņus abus visu mūžu neatvairāmi saistīja „lielās” tēmas –
dzīvība un nāve, satikšanās un šķiršanās, laicīgais un mūžīgais. [...]" /Vita Birzaka/
Neskatoties uz darbu daudzveidību, izstādes kopējo noskaņu ietekmē tieši simbolisms, nenoliedzami - arī pats izstāžu zāles iekārtojums un fonā skanošā mūzika, kopīgi radot šo noslēpumaino noskaņu, kas liek iegrimt domās un fantāzijās un ar lielu interesi gaidīt, kas gan atklāsies aiz labirinta nākošā līkuma.
Noteikti apmeklējiet šo izstādi, lai jums jauka maldīšanās gan izstādes, gan iztēles labirintos!
Mikalojus Konstantins Čurļonis - darbs no triptiha "Pasaka", 1907
Mikalojus Konstantins Čurļonis - "Apsnigusī māja", 1905
Mikalojus Konstantins Čurļonis - pastkarte brālim Pāvilam, 1903
Mikalojus Konstantins Čurļonis - "Pērkons", 1909
Mikalojus Konstantins Čurļonis - "Kompozīcija", 1907/1908
Mikalojus Konstantins Čurļonis - "Eņģeļi. Paradīze", 1909
Mikalojus Konstantins Čurļonis - "Pasaka par pili", 1909
Rūdolfs Pērle - "Saulīt vēlu vakarā...", 1918
Rūdolfs Pērle -"Sidraba laiviņā", 1915
Rūdolfs Pērle -"Zīmējums. Laiva", 1915 - 1917
Rūdolfs Pērle -"Melnā čūska", 1915 - 1917
Rūdolfs Pērle -"Rozes", 1914