Modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde "Dumpis buduārā. 1970. gadu mode" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (15.05.2014 - 27.07.2014)

        Laikā, kad dabā viss ir uzplaucis viskrāšņākajās krāsu kombinācijās un ir pašā pilnbriedā, arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja telpās iemājojis bezgala raibs krāsu un stilu kokteilis jeb modes vēsturnieka Aleksandara Vasiļjeva kārtējā tērpu kolekcijas izstāde. Šoreiz - "Dumpis buduārā", kas atspoguļo 70. gadu modi.
         Šis laikaposms nudien bija kārtīgs dumpis buduārā. Klīstot pa izstādi šķiet pilnīgi neticami, kādi stilistiskie tērpu virzieni vienlaicīgi spēja sadzīvot modes pasaulē. Būtu tik interesanti iesēsties laikamašīnā un pastaigāt pa kādu ielu 70. gadu vidū, lai redzētu, kā vienlaikus blakus eksistē gan sapņaini hipiji, gan dumpinieciski noskaņoti panki, gan ar disko apsēsti modes fani, bet tam visam pa vidu cēli aizslīd kāda dāma retro kostīmā. Kamēr zinātne vēl nepiedāvā iespēju iekāpt laikamašīnā, nelielu ieskatu 70. gadu modes pasaulē var gūt šajā interesantajā izstādē.
         A. Vasiļjeva tērpu kolekciju izstādes ir jau kā zināmas kvalitātes garants - izstāde būs satriecoši laba. Tieši ar šādu pārliecību bruņojusies devos uz izstādi "Dumpis buduārā" un vilšanos nepiedzīvoju, es pat teiktu - redzētais pārspēja gaidīto. Lai gan biju rakstījusi referātu par 70. gadu modi, izstāde pavēra vēl jaunus un negaidītus apvāršņus šīs desmitgades apģērbu stilistikā. Turklāt teorētiski apkopot informāciju vai to visu redzēt klātienē ir divas dažādas lietas.
        Izstādē piedomāts pie katra stilistiskā virziena noformējuma - hipijiem fonā psihodēliska apdruka, disko stila tērpi izvietoti uz spoguļu fona, bet pankiem fonā vīd ķieģeļu siena ar grafiti un elektriskā ģitāta. Vēl vairāk sajust to laiku atmosfēru palīdz lielformāta fotogrāfijas ar reālām personām no aizgājušā modes perioda.
         Fona skan pazīstamas 70. gadu melodijas, kas vēl vairāk pastiprina klātbūtnes sajūtu. Īsti gan nav skaidrs, kāpēc tiek skandināta tikai popa un disko mūzika. Piemēram, pētot kniedēm rotātos panku tērpus, šķita pagalam savādi fonā dzirdēt dziedam grupu "ABBA"... Bet tas tikai mazs sīkumiņš, kas kopējo brīnišķīgo iespaidu par izstādi nespēj sabojāt.
       Ko lai saka, novēlu katram atrast kādu stundiņu brīva laika, aiziet uz izstādi, smelties iedvesmu un arī savā garderobē ieviest vai atjaunot kaut ko no 70. gadu tērpu idejām. Lai arī šodien uz ielām uzzied drosmīgas krāsu un rakstu kombinācijas un neparasti tērpu piegriezumi! Nost ar garlaicību, trakajiem pieder pasaule!

Hipiju stila vasaras kleita no kokvilnas auduma ar mežģīņu apdari. "Pabetland. Stambula, Turcija, 1970

Hipiju stila apģērbs, 70. gadi

 

Country stila sieviešu sabo no koka. "Candie's", ASV, 70. g. sākums

Hipiju stila apģērbs. 70. gadi

 

No kreisās: Kleita no apdrukāta kokvilnas auduma ar tautisku rakstu motīviem. Ārika, ap 1973. g.; Hipiju stila vīriešu kostīms. Rietumeiropa, 70. g. sākums; Ziemas maksi kleita no aprukāta stepēa vilnas auduma. "Ellinor Simmons", Lielbritānija, 1970

Safari stila ansamblis: Kokvilnas blūze. "Thierry Mugler", Parīze, 70.g. beigas; Zamšādas svārki. mājamatnieku darbs, 70. gadi

No kreisās: Pop stila vasaras kleita no apdrukāta zīda. "Dominic Rompollo", Parīze, 70.g. pirmā puse; Starpsezonu ansamblis no neilona džersijas auduma. "Garnes Kenrob", ASV, 70.g. pirmā puse; Pop stila vasaras kleita no poliestera ar organdi. "Lanvin", Parīze, 70.g. vidus

No kreisās: Vakarkleita no zīda auduma, rokas izšuvums. "Guy Laroche", Parīze, ap 1976; Vīriešu trīsdaļīgs kostīms. Francija, 70.g. pirmā puse

Kleita "Sikspārnis" no zīda krepa auduma. "Pierre Cardin", Parīze, 1975

Orientāla stila vakara ansamblis. "Paco Rabanne", 1978

Patchwork tehnikā šūta vakarkleita no muslīna auduma. Ņujorka, 1970

Retro stila aksesuāi: Sandeles uz koka platformas. "Frederick's of Hollywood", ASV, 70.g. sākums; Kaklasaites. "Olimpus", Koreja, 70.g. sākums

Sieviešu aksesuāri disko stilā: Kurpes. "Christian Dior", Parīze, 70.g. vidus; Soma. "Charles Jourdan", Parīze, 70.g. vidus

Disko stila apģērbi, 70.g. vidus 

Vakara kombinzoni disko stilā. "Andre Courreges", Parīze, 1975

Panku stila apģērbi, 70. gadi

Panku stila vīriešu kostīms. "Levis", ASV, 70.g. beigas

Panku stila sieviešu kostīms: Slīpa aizdares piegriezuma ādas jaka. Francija, 70.g. beigas; Ādas kleita "Pierre Cardin", Parīze, 70. gadi

Tamborēta vasaras maksi kleita. "Oleg Cassini", ASV; Hipiju stila tamborēta šalle. 1970

No kreisās: Vasaras kombinzons no džersijas auduma. Francija, 1970; Vasaras ansamblis no vinila un mākslīgiem ziediem. "Bradley Bayou", ASV, 1970; Vasaras linu auduma minikleita ar apdrukātu rakstu. Francija, 1970

No kreisās: Kokteiļkleita no batikas tehnikā apgleznota zīda muslīna auduma. Stambula, Turcija; Vakarkleita no apdrukāta organdi auduma. "Jean Patou", Parīze, 70.g. sākums

Vasaras kombinzons no poliestera ar pop stila izšuvumu. Francija, 70.g. pirmā puse

Izstāde "Mikalojus Konstantins Čurļonis un Rūdolfs Pērle. Glezniecība, grafika, fotogrāfija" Mākslas muzejā "Rīgas Birža" (15.02.2014 - 23.03.2014)

          Noslēpumainā puskrēslā klīstot pa mākslas labirintiem kaut kur starp sapņu pasauli un realitāti, starp apziņu un zemapziņu, starp Latviju un Lietuvu, fonā skanot mūzikai, kuras avots diezgan ilgu laiku ir miglā tīts, iespējams iepazīt divu neparastu mākslinieku - lietuvieša Mikalojus Konstantina Čurļoņa un latvieša Rūdolfa Pērles - daiļradi.

         Čurloņa simbolisma virziena darbos izmantotā toņu gamma vien jau liek aizpeldēt tālu, tālu prom sapņu pasaulē - tik niansētas toņu spēles ar krāsu paletes gaisīgākajiem, trauslākajiem un sapņainākiem pigmentiem - visplašāko variāciju violetie, zilie, bēšie, rozā toņi, kas perfekti piemeklētajā apgaismojumā mirdz gluži kā gliemežvāka perlamutra iekšiene.

        Savukārt Pērles simbolisma gleznās izmantoti daudz blīvāki, smagnējāki un ekspresīvāki toņi un to klāšanas maniere, aizvirzoties prom no Čurļoņa pieneņpūku vieglajiem sapņiem un pietuvojoties senatnes misticismam un kādam noslēpumainam spēkam. 

     Tieši šie simbolisma virziena darbi manā skatījumā ir izstādes būtiskākā un interesantākā sastāvdaļa, iespēja katram iegremdēties iztēlē un saskatīt ko savu, bet varbūt kāds cits par sirdij tuvākām atzīs smalki izstrādātās grafiskās kompozīcijas, reālistiskās dabas ainavas, ziedu klusās dabas vai fotogrāfijas. 

        "[...] Mikalojus Konstantins Čurļonis ir vienlīdz izcils gan glezniecībā, gan mūzikā. Viņa vārdu saista ar sinestēzijas jēdzienu, kas aktualizējās mākslas filozofijā ap 1900. gadu, uzsverot dažādu mākslas disciplīnu saplūšanu. Čurļoņa gadījumā tā ir arī retā spēja ar krāsu „padarīt redzamu” skaņu. Izstādē M. K. Čurļoņa darbi iezīmē trīs tematiskos lokus – simboliskās kompozīcijas, jūras ainavas un senās Lietuvas motīvus. Fotogrāfijas savukārt dokumentē mākslinieka 1905. gada ceļojumu uz Kaukāzu, kur gūtie iespaidi pēc tam reflektējas gan zīmējumos, gan glezniecībā.

      Rūdolfs Pērle kā personība un kā mākslinieks ir izteikts savrupa radošā ceļa gājējs, spilgti individuāls, sevī noslēgts, ne ar vienu citu nesajaucams radošs gars. Gleznotāja būtībai tuva latviskā mentalitāte, taču mākslā viņš ļāva valdīt vispārcilvēciskām tēmām un noskaņām. 

        20. gadsimta sākuma Pēterburgā Čurļonis bija tā laika mākslinieku elites visnotaļ atzīts un augsti vērtēts, turpretī Pērle spiests strādāt algotu darbu gumijas fabrikā „Треугольник” un gleznot brīvajos brīžos, tomēr viņus abus visu mūžu neatvairāmi saistīja „lielās” tēmas – dzīvība un nāve, satikšanās un šķiršanās, laicīgais un mūžīgais. [...]" /Vita Birzaka/

    Neskatoties uz darbu daudzveidību, izstādes kopējo noskaņu ietekmē tieši simbolisms, nenoliedzami - arī pats izstāžu zāles iekārtojums un fonā skanošā mūzika, kopīgi radot šo noslēpumaino noskaņu, kas liek iegrimt domās un fantāzijās un ar lielu interesi gaidīt, kas  gan atklāsies aiz labirinta nākošā līkuma. 

        Noteikti apmeklējiet šo izstādi, lai jums jauka maldīšanās gan izstādes, gan iztēles labirintos!

 

Mikalojus Konstantins Čurļonis - darbs no triptiha "Pasaka", 1907

Mikalojus Konstantins Čurļonis - "Apsnigusī māja", 1905

Mikalojus Konstantins Čurļonis - pastkarte brālim Pāvilam, 1903

Mikalojus Konstantins Čurļonis - "Pērkons", 1909

Mikalojus Konstantins Čurļonis - "Kompozīcija", 1907/1908

Mikalojus Konstantins Čurļonis - "Eņģeļi. Paradīze", 1909

Mikalojus Konstantins Čurļonis - "Pasaka par pili", 1909

Rūdolfs Pērle - "Saulīt vēlu vakarā...", 1918

Rūdolfs Pērle -"Sidraba laiviņā", 1915

Rūdolfs Pērle -"Zīmējums. Laiva", 1915 - 1917

Rūdolfs Pērle -"Melnā čūska", 1915 - 1917

 

Rūdolfs Pērle -"Rozes", 1914

20. gadsimta 60. gadu grafiskā valoda "Uz lielās dzīves trases" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (07.12.2013 - 02.02.2014)

        Kādu laiciņu nebija sanācis nodoties mākslas un dizaina baudīšanai, bet nu beidzot ķēros tam klāt, un esmu absolūti priecīga par savu izvēli šo nodarbi atsākt tieši ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojamo izstādi "Uz lielās dzīves trases". Šī izstāde viennozīmīgi ir baudījums acīm, īpaši plakātu mākslas un grafiskā dizaina cienītājiem. "Uz lielās dzīves trases" ir viena no retajām izstādēm, kas ir saistoša un interesanta visu paaudžu cilvēkiem - uz izstādi droši var doties visa ģimene kopā, sākot ar vecmāmiņām un beidzot ar mazbērniem, katrs noteikti atradīs kaut ko sev piemērotu. Vecākā paaudze atmiņās varēs atgriezties atpakaļ "laikos, kad zāle bija zaļāka" un vēlreiz satikties ar jaunības dienu vizuālo noformējumu; vidējo paaudzi iepriecinās atkalredzēšanās ar bērnības dienu grāmatu tēliem; jaunajai paaudzei šķitīs interesanti aplūkot to, cik īstenībā laba un specīga grafiskā valoda un dizains valdīja padomju laikos (nudien, dažas no tējas servīzēm izskatās pēc jaunākajām modes tendencēm darinātas, nevis izvilktas no putekļiem klātiem aizvēstures plauktiem); savukārt pašiem mazākajiem noteikti patiks izpētīt grāmatu ilustācijas, ar kurām uzauguši viņu vecāki.

         "[...] Izstāde „Uz lielās dzīves trases” dod iespēju iepazīties ar 20. gadsimta 60. gadu priekšmetisko vidi, kas spilgti raksturo tālaika sabiedrības jaunos estētiskos ideālus – 20. gs. 50. gadu mākslai tipisko naturālismu un retrospektīvo stilistiku nomainīja „lineāri ģeometriskais” stils. Ideālu maiņu lielā mērā noteica ekonomikas, tai skaitā vieglās rūpniecības attīstības strauji pieauguma tempi, kosmosa apgūšana, zinātniski tehniskais progress.[...]

         [...] Dekoratīvās mākslas priekšmeti, grafiskā dizaina paraugi, autoru skices, poligrāfiski tiražēti izdevumi, plakāti, pastkartes un interjeru fotogrāfijas apliecina 20. gs. 60. gadu grafiskās valodas – „lineāri ģeometriskā” stila visaptverošo klātbūtni kā cilvēka ikdienā, tā arī praktiski visās mākslinieciskās jaunrades jomās. [...]" /Irēna Bužinska, Sandra Krastiņa/

 

Artūrs Kiršfelds - plakāts "Rīga", 1965 

 Laimonis Šēnbergs - plakāts "Nepiesārņojiet mūsu upes un ezerus", 1967

 Rūdolfs Heimrāts - plakāts "Republikāniskā lietišķās mākslas izstāde", 1962

 Aija Zīle - panno "Pavasara dārzs", 1965

 Fabrika "Rīgas Audums" - audumu paraugu albums, 1962 - 1964

 Ērika Iltnere - audumu paraugi fabrikai "Rīgas Audums", 20. gs. 60. g.

 Pāvils Šēnhofs - ilustrācija E. Freiberga grāmatai "Boijo", 1964

 Felicita Pauļuka - ilustrācija Raiņa grāmatai "Manu lellīti sauc Lollīte", 1973

 Laimonis Stikāns - skaņuplate, 1966

 Ilga Vanaga, Rīgas Porcelāna fabrika - fragments no deserta trauku komplekta,1960

 Ilga Vanaga, Rīgas Porcelāna fabrika - pelnu trauks, 1962

 Modris Ģelzis - interjera skices diriģenta Edgara Tona un aktrises Dinas Kuples vasarnīcai Berģos, 20. gs. 60. g.

Irēna Megne Bērziņa - šķīvis "Ziedi", 1971

Olita Āboliņa -  sīkplastikas grupa "Saulītē", 1968

 Kornēlija Ozoliņa - vāze "50 gadi komjaunatnei", 1969