Hei, hei! Pazīstat šo burtu? Šķiet, ka kaut kur manīts, vai ne?
Gan jau uzminējāt (es tā ļoti ceru!), ka tas ir burts no Rīgas robežzīmes. Nesatraucieties, visas robežzīmes atrodas savā vietā un pilnā burtu sastāvā! Šis ir speciāli izstādei veidots "R" burta makets mērogā 1:2. Dīvaini - lai gan diezgan ilgu laiku dzīvoju Rīgā un šīs robežzīmes esmu redzējusi neskaitāmas reizes, vienmēr esmu tās uztvērusi kā pašsaprotamu lietu un līdz šim ne reizi nebiju aizdomājusies par to, kas gan ir šo burtu dizaina autors. Nu tad beidzot burtu autoru uzzināju - tas ir mākslinieks Valdis Celms!
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 21. aprīlim aplūkojama Valda Celma personālizstāde "Pieskārieni - unikālais dizains, kinētika, fotomontāžas, plakāts", kurā aplūkojami vairāk nekā 60 darbi, kas radīti laika posmā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz pat mūsdienām.
Pilsētas robežzīme - burti "RĪGA", 1980
Vieni no interesantākajiem darbiem man likās plakāti. Izstādē aplūkojami gan dažādu pasākumu reklāmas plakāti, gan plakāti ar sociālu tēmu ievirzi. Tieši plakāti ar sociālu ievirzi šķita saistošāki, jo tajos spēcīgi darbojas ne tikai grafiskā valoda, bet arī teksts. Manā uztverē: "Spilgta un kodolīga frāze + asprātīgs vizuālais attēlojums = spēcīgs plakāts".
Plakāts "Alkohols - prāta ienaidnieks", 1974
Plakāts "Godīgs darbs un karjerisms nav savienojami!", 1976
Plakāts "Mākslinieku dienas", 1970. gadu sākums
Man patika iespēja izstādē ne tikai aplūkot pašus objektus, kinētiskās skulptūras un citus brīnumus, bet arī skices, kas ir šiem darbiem pamatā. Daudzi darbu uzmetumi vairāk izskatījās pēc arhitektūras projektiem, nevis mākslinieciskām skicēm. Protams, kinētiskās skulptūras jau nav nekāda joka lieta, diez vai tādus darbus varētu izveidot pēc aptuveni uzšņāptiem siluetiem. Arī izstādes pieteikumā ir vārds "dizains", nevis "māksla", kas nozīmē ne tikai radošās izpausmes, bet arī konstrukciju izpratni un racionalitāti.
Skice kinētiskai skulptūrai "Pūkainais", 1975
Kinētiskā skulptūra "Pūkainais", 1975
Izstādē aplūkojamas skices un maketi daudziem vides objektiem. Kādā brīvākā brīdi būs jānoskaidro, cik daudzi no tiem ir izkāpuši no papīra un ieguvuši reāli taustāmas formas. Daudzi no objektiem tiešām apkārtējo vidu padarītu interesantāku un baudāmāku, bet taisnības labad jāsaka, ka bija arī daži objekti, kuriem, manuprāt, tomēr labāk arī palikt vien vīziju veidolā uz papīra.
Skice dinamiskam gaismas objektam "Vižņi". Projekts Liepājas rajona zvejnieku kolhoza atpūtas bāzei "Neptūns", 1980 - 1981
"[...] Profesionāla dizainera līdzdalībai bija liela nozīme rūpnieciski ražotu
objektu izstrādāšanā un izgatavošanā. To apliecina arī 20. gadsimta 70.
gados mākslinieka izstrādātie plaša patēriņa preču un iepakojuma
paraugi. Turklāt Valda Celma risinājumi bija pietiekami oriģināli, par
vairākiem saviem projektiem autors bija saņēmis autortiesību apliecības.
Tomēr, kā tas nereti notika padomju varas gados, neraugoties uz to
māksliniecisko kvalitāti, Valda Celma piedāvājumi dažādu iemeslu dēļ
netika ieviesti tālākā rūpnieciskā ražošanā. [...]" /Irēna Bužinska/
Valda Celma 1970. gados iegūtās rūpniecisko paraugu autorapliecības
Viens no mākslas žanriem, kas atspoguļots izstādē, ir arī melnbaltā fotogrāfija.
Fotogrāfijas no cikla "Vide un cilvēki", 1974 (uzņēmumi) / 2013 (digitālā druka)
No sākuma man likās, ka ir diezgan plašs klāsts ar melnbaltajām fotogrāfijām, taču nonākot pie otrā stenda ieraudzīju, ka tās vairs nav vis klasiskas fotogrāfijas, bet gan fotokolāžas.
Fotokolāža "Smailes", 1980. gadu sākums
Nekad nebūtu iedomājusies, ka hipiju var attēlot šādi - uz melna
fona. Man šis darbs vairāk asociējas ar kaut ko no Pikaso. Tikai pēc
nosaukuma izlasīšanas spēju tur mazlietiņ saskatīt hipiju. Bet tikai
mazlietiņ. Var jau būt, ka galvenais ir puķes galvā, bet tas tomēr šķiet
tikai tāds pushipijs, tāpat kā patlaban aiz loga valda tikai tāds
puspavasaris. Šķiet, šis melnbaltais hipijs varētu būt absolūti iederīgs
šajā melnbaltajā pavasarī. Kaut nu ātrāk pasaule uzziedētu īstajās krāsās!
"Hipijs. Galva", 1970
Šī izstāde noteikti varētu patikt opārta cienītājiem, jo acis čakarējoši raksti sastopami ne tikai grafiskos darbos, bet arī telpiskajos objektos. Nebaidieties, izstādē sastopams opārts maigā formā, un acis kvadrātā nesaies!
"Pasaules audums. Aizejošā plakne", 1970
"Velis. Sengrieķu maska", 1969
"Kompozīcija", 1970
Rasteru objekts "Kubi", 1972
Gaismas objekts "Šķitums", 1980 (ideja) / 2012 (autora realizācija)
Kinētiska ierīce - objekts vīzijas "Aizsaules telpā" demonstrēšanai, 1970 / 2012 (autora replika)
Valda Celma vārdu līdz šim zināju saistībā ar senajām baltu zīmēm un folkloru, kā mākslinieku pirmo reizi viņu atklāju salīdzinoši nesen Rīgas Mākslas telpā izstāde "Raksti. Raksti!". Arī šajā izstādē aplūkojami vairāki darbi ar tautisku pieskaņu.
Darbs "Latviešu motīvs", neskatoties uz savu tehniskumu, atstāja pat meditatīvu noskaņu - stāvi un vēro, kā nepārtraukti notiek krāsu maiņa, un pat nepamani, cik ilgs laiks jau pagājis.
Gaismas kinētikas ekrāns "Latviešu motīvs", 1982
"Ceļš", 1979
"Kamols", 1985
Šī ir izstāde, kurā māksla sajaucas ar tehnoloģijām un konstrukcijām, iracionālais ar racionālo, pagātne ar nākotni. Katrā ziņā - ļoti interesanta izstāde ar plašu dizaina / mākslas žanru klāstu. Vēro izstādi un spēj vien brīnīties, cik gan daudzpusīgi spēj izpausties viens cilvēks! Noteikti ir vērts atlicināt kādu kripatiņu laika un izbaudīt šo izstādi! Lai dažādi iespaidi un idejas satinās kopā kā darbā "Kamols"! Un jūs jau saprotat, ka kamoli tāpat vien bezmērķīgi skapjos nemētājas, bet pārtop cimdos, šallēs, džemperos. Lai arī jūsu iespaidu kamols pēc tam (varbūt pēc dienas, varbūt pēc nedēļas, varbūt pēc mēneša - galvenais, lai šis "pēc tam" brīdis vispār pienāk) pārvēršas kādā citā, radošā formā!
P.S. Netīšam uzdūros intervijai ar Valdi Celmu saistībā ar šo izstādi, mākslu, pasaules uztveri, latviešu rakstiem un citām lietām. Ja arī jūs tas interesē, varat iemest aci šeit - http://www.arterritory.com/lv/teksti/intervijas/2163-starp_rakstiem_un_rastriem/ !
